Dabas resursu nodoklis

Dabas resursi ir dabas daļas, arī augsne, grunts, zemes dzīles, gaiss, ūdeņi, bioloģiskā daudzveidība.
No visas valsts kopējās teritorijas 10,4 procentus aizņem kūdras atradnes. Tās klāj ne tikai purvi, bet ari atsevišķi slapjo mežu tipi uz kūdras augsnēm. Izmantojamo kūdras lauku platība aizņem 0,4 procentus no valsts teritorijas. No sagatavotajiem kūdras laukiem pašlaik izmanto tikai vienu ceturto daļu. Pēc dziļās ekonomiskās krīzes 1990. gadā, grants, smilts, dolomīta, kaļķakmens, māla un ģipšakmens ieguve ievērojami samazinājusies. Minēto derīgo izrakteņu karjeru skaits valstī ir ap 2500, un tie aizņem 0,1 procentu valsts teritorijas.
Kā zināms, daudzas tautsaimniecības nozares balstās uz neatjaunojamo un daļēji atjaunojamo dabas resursu izmantošanu, tāpēc tās ir lielā mērā atkarīgas no resursu krājumiem un to kvalitātes.
Dabas resursu lietošana ir:
dabas resursu ieguve vai izmantošana, tajā skaitā ari zemes dzīļu derīgo īpašību izmantošana, iesūknējot ģeoloģiskajās struktūrās dabasgāzi vai siltumnīcefekta gāzes;
piesārņojošu vielu emitēšana vidē.
Dabas resursu lietošanas kārtība nosaka, ka nodokļa maksātāja pienākums ir nodrošināt uzskaiti par dabas resursu ieguves un izmantošanas veidu un apjomu, par vidē novadītā piesārņojuma veidu un apjomu, par taksācijas periodā zemes dzīlēs iesūknēto dabasgāzes apjomu, par iepakojuma materiāla veidu un svaru, par vienreiz lietojamiem galda traukiem un piederumiem, par videi kaitīgām precēm un par radioaktīvajām vielām.…