IEVADS
Daba apmierina mūsu izdzīvošanas pamatprasības. Mums nepieciešama enerģija, lai sasildītos un pārvietotos, koksne mājokļu būvei un papīra izstrādājumiem, barojoša pārtika un tīrs ūdens veselīgam uzturam. Daba arī absorbē mūsu atkritumus un gādā par mūsu dzīvības uzturēšanu, nodrošinot klimata stabilitāti un aizsardzību pret ultravioleto starojumu. Visbeidzot, pati dabas pārpilnība un skaistums cilvēkam ir prieka un iedvesmas avots. Tomēr bieži aizmirstam, cik esam cieši saistīti ar dabu un esam no tās atkarīgi.
Ja vēlamies ilgtspējīgu dzīvi, jāraugās, lai neizlietotu izdzīvošanai nepieciešamos dabas produktus un procesus tālāk, nekā tie var atjaunoties, un neizmestu atkritumus vairāk, nekā tie spēj absorbēties. Tomēr mežu iznīcināšana un augsnes erozija, zivsaimniecības sabrukums un sugu izzušana, siltumnīcas gāzu uzkrāšanās un ozona slāņa noārdīšanās jau tagad vēsta par to, ka mūsu prasības dabai apdraud cilvēces nākotnes labklājību. Dabas un vides aizsardzības problēmai ir globāls raksturs. Tā skar visas valstis, tai skaitā arī Latviju. Lai sāktu samazināt savu ietekmi uz vidi, cilvēkiem pirmām kārtām jāatzīst, ka „vides krīze” ir ne tikai ekoloģiskā, bet arī ekonomiska, sociāla un ētiska problēma. Tāpēc vides un dabas aizsardzībai jāizmanto dažādi instrumenti, tai skaitā arī ekonomiskie.
Pēdējo desmit gadu laikā Latvijā notikušas nozīmīgs izmaiņas vides aizsardzības jomā – tiek izstrādāti un ieviesti jauni vides aizsardzības tiesību akti, tai skaitā arī vides aizsardzības politikas plāns, rīcības programmas, veidotas valsts vides institūcijas , vides konsultantu firmas, tiek īstenoti valsts mēroga „videi draudzīgi” projekti un veiktas citas darbībās šajā sakarībā. Šo izmaiņu mērķis ir aizsargāt dabas resursus un iedzīvotāju veselību no vides piesārņošanas, uzlabot dabas vides kvalitāti un uzturēt līdzsvaru starp cilvēka veikto saimniecisko darbību un vidi kopumā, nodrošinot to savstarpējo harmoniju.
Tēma ir aktuāla, jo vide un gaiss tiek piesārņots, kā rezultātā notiek klimata izmaiņas. Lai ekonomiskāk izmantotu dabas resursus, veicinātu jaunas tehnoloģijas ieviešanu un nodrošinātu dabas aizsardzības finansiālo pusi svarīgi noteikt dabas resursu nodokli.
Viens no vides aizsardzības instrumentiem, ar kura palīdzību iespējams sasniegt vides ilgtspējīgu attīstību ir dabas resursu nodokļa piemērošana.
Kursa darba mērķis: Izpētot normatīvos aktus un grāmatvedības dokumentus, noskaidrot kā uzņēmumā uzskaita un kontrolē DRN.
Darba uzdevumi:
1. Raksturot uzņēmumu SIA „Jēkabpils siltums”.
2. Izpētīt ar DRN saistītos normatīvos aktus.
3. Iepazīties ar DRN aprēķina un nomaksas kārtību.
4. Noskaidrot, kā SIA „Jēkabpils siltums” notiek nodokļa uzskaite un kontrole.
Izpēte veikta par uzņēmumu SIA „Jēkabpils siltums”, kas nodarbojas galvenokārt ar siltumenerģijas ražošanu, piegādi, uzskaiti un maksājumu pieņemšanu.
Galvenais pētījuma objekts ir dabas resursu nodoklis, tā aprēķins, uzskaite un kontrole.
Darbā izmantoju pētījuma teorētiskās un analītiskās metodes: teorētiskās literatūras izpēte un uzņēmuma datu analīze. Lai veiktu analīzi izmantoju SIA „Jēkabpils siltums” peļņas vai zaudējumu aprēķinus un bilances, kas attiecas uz pēdējiem trim uzņēmuma darbības gadiem. Apskatīju arī uzņēmuma nolikumu par dabas resursu nodokļa uzskaiti. Pētījuma periods no 2006. gada līdz 2010.gadam.
Kursa darbs izstrādāts, pamatojoties uz SIA „Jēkabpils siltums” grāmatvedības pārskata dokumentiem un nolikumiem, literatūras izpēti, normatīvajiem aktiem un publikācijām mājas lapās.
1. DABAS RESURSU NODOKĻA JĒDZIENS UN NORMATĪVĀ BĀZE
1.1. Nodokļa mērķis un struktūra
Dabas resursu nodokļa mērķis ir ierobežot dabas resursu nesaimniecisku izmantošanu un vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunas un pilnveidotas tehnoloģijas ieviešanu, kas samazina vides piesārņojumu, atbalstīt ilgtspējīgas attīstības stratēģiju tautsaimniecībā, kā arī veidot vides aizsardzības pasākumu finansiālo nodrošinājumu. [10., 84.].
…
