Latvijas nodokļu un nodevu sistēmu šobrīd veido 10 nodokļi un 58 valsts nodevas. Šo sistēmu reglamentē vispārīgais jeb “jumta” likums “Par nodokļiem un nodevām”, kas nosaka vispārīgos nodokļu sistēmas piemērošanas principus, attiecības starp nodokļu maksātāju un nodokļu administrāciju, kā arī 13 nodokļu likumi. Dabas resursu nodokļa (turpmāk tekstā - DRN) maksātājus un ar to apliekamos objektus Latvijas Republikā nosaka likums „Dabas resursu nodokļa likums” kurš ir stājies spēkā 2005. gada 15. decembrī. Šis likums tika izsludināts ar mērķi veicināt dabas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu, ierobežot vides piesārņošanu, samazināt vidi piesārņojošas produkcijas ražošanu un realizāciju, veicināt jaunu, vidi saudzējošu tehnoloģiju ieviešanu, atbalstīt tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību, kā arī finansiāli nodrošināt vides aizsardzības pasākumus. Likumā kopumā ir nosaukti deviņi objekti, kurus Latvijas Republikā ir paredzēts aplikt ar DRN.
Šī darba mērķis ir izpētīt vai Latvija ir valsts ar pieejamiem lētiem dabas resursiem un zemajām prasībām vides aizsardzības jomā salīdzinoši ar „vecajām” ES valstīm.
Lai sasniegtu augstākminēto mērķi darba darbā tiks apskatīti sekojoši jautājumi:
Veikts ieskats Latvijas Republikas nodokļu sistēmas izveidošanas mērķos un pamatprincipos;
Salīdzināti DRN ieņēmumi Latvijas Republikā un citās pasaules valstīs;
Veikts ieskats Latvijas integrācijas procesā Eiropas Savienībā vides aizsardzības prasību ievērošanas jomā.
Uz kopējā nodokļu fona DRN kopējie ieņēmumi valstī 2007. gadā atrodas iepriekš pēdējā vietā (10,38 milj. latu)[12]. Vai tas nozīmē, ka Latvijā ir izdevīga nodokļu politika vides aizsardzības sfērā un līdz ar to pastāv bažas, ka ārzemju investori no vecajām ES valstīm, ar laiku pārcels savas ražotnes uz mūsu valsti, līdz ar to radot pastiprinātu ekonomisko izaugsmi, bet tajā pašā laikā arī pamatīgi piesārņojot apkārtējo vidi? …