Dabas parks “Engures ezers” kā dabas, tūrisma un rekreācijas resurss

Tūrismu raksturo personas darbības, kas saistītas ar ceļošanu un uzturēšanos ārpus savas
patstāvīgās dzīvesvietas brīvā laika pavadīšanas, lietišķo darījumu kārtošanas vai citā nolūkā ne ilgāk
kā vienu gadu. Tā resursi ir saistīti ar dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopumu, kas piesaista
tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses.
Rekreācija ir indivīda fizisko, garīgo un emocionālo spēju atjaunošana brīvajā laikā. Tās resursi
tiek uzskatīti par dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopumu, kurš piemīt rekreācijas vietai
un kuru var izmantot definīcijā minētajiem nolūkiem.
Īpaši aizsargājamās teritorijas nozīmē ģeogrāfiski noteiktas platības, kas atrodas īpašā valsts
aizsardzībā saskaņā ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un tiek izveidotas,
aizsargātas un apsaimniekotas.
Dabas parka “Engures ezers” teritorijā ietilpst Engures ezers un tā apkārtējā teritorija, kā arī
Rīgas jūras līča piekraste no Mērsraga līdz Engurei. Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu labvēlīgu
aizsardzības stāvokli Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamiem biotopiem un
aizsargājamām sugām, kā arī lai nodrošinātu ūdensputnu un to dzīvotņu aizsardzību un saglabātu
Engures ezeru kā starptautiskas nozīmes mitrāju un Eiropas Savienības nozīmes putniem nozīmīgu
vietu.
Referāta uzdevumi:
1. Tūrisma, rekreācijas definīcijas, veidu un resursu izpēte;
2. Dabas un antropogēno resursu veidu noskaidrošana;
3. Aizsargājamo teritoriju kā dabas un rekreācijas resursu apzināšanās cilvēku dzīvēs;
4. Informācijas apkopšana par dabas parku “Engures ezers”;
5. Uzrakstīt secinājumus.…