Dabas liegums „Mežmuižas avoti” tika izveidots 1977. gadā ar mērķi aizsargāt vienu no lielākajiem avotu kompleksiem Latvijā. Teritorijas botāniskā apsekošana likusi secināt, ka tā ir floristiski ļoti daudzveidīga, bagāta ar paparžaugu un sēklaugu sugām. Latvijā reti sastopamo sugu atradnes, tādu sugu klātbūtne, kurām ir izplatības īpatnības Latvijā vai vispārīgās ģeogrāfiskās izplatības robežu tuvums, ir par pamatu atzinumam, ka liegums ir nozīmīgs bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai ne tikai Latvijas, bet arī plašākā mērogā. Dabas liegums “Mežmuižas avoti” iekļauts potenciālo Natura 2000 vietu sarakstā. [2]
Senākais šīs teritorijas vietvārds ir Meždzirnavas (Waldmühle), kas cēlies no šeit esošajām ūdensdzirnavām. Pie šīm dzirnavām 19. gs beigās celta Allažu muižas mežniecība – Mežmuiža. Pašlaik dzirnavu ēka ietilpst “Kaļķugravu” saimniecībā. Arī pašu gravu, pa kuru tek avoti, sauc par Kaļķugravu. Nosaukums radies no tā, ka gravā atsedzas kaļķaini ieži. Turklāt, šie ieži savulaik izmantoti kaļķa ieguvei un malti ūdensdzirnavās. Tādēļ arī liegumam piemērotāks ir Allažos lietotais nosaukums – “Kaļķugravas avoti”, tādēļ vēlams veikt grozījumus 1999. gada 15. jūnija MK noteikumos “Par dabas liegumiem” un nomainīt nosaukumu “Mežmuižas avoti” uz “Kaļķugravas avoti”. [8]
Liegumā saglabājusies ūdensdzirnavu ēka un dzirnavu dambis. Kaļķugravu ūdensdzirnavu dzīvojamā ēka, kas celta 19. gs. beigās, ir vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis.
Kaut arī dabisko augu segu ilgstoši ir ietekmējusi cilvēka saimnieciskā darbība, liegumā ir diezgan daudz biotopu ar samērā augstu dabiskuma pakāpi.…