Mana zinātniski pētnieciskā darba tēma šogad ir „Dabas katastrofas – zemestrīces, cunami, plūdi, vētras un vulkāni”. Manuprāt cilvēki ir ar pārāk nevērīgu attieksmi pret dabas stihiju postošo spēku. Pie mums, Latvijā, dabas katastrofas notiek samērā reti, bet tomēr notiek. Dabas stihijas mani ir saistījušas vienmēr, jo tās savā ziņā liekas apbrīnojamas ar savu unikālo un pārcilvēcīgo spēku, kas liek atgādināt, ka mēs esam tikai cilvēki, kuri vēl nespēj stāties pretī šīm parādībām, bet ietekmēt gan. Mēs nezinām kurā brīdī mūs pārsteigs kāda neliela zemestrīce vai negaidīti plūdi.
Mūsdienās arvien biežāk masu mēdijos redzama, lasāma un klausāma informācija par dažādām dabas katastrofām – zemestrīcēm, cunami, vētrām, plūdiem un vulkānu izvirdumiem. Šodien šādas stihijas skar ne tikai ārvalstis, bet kļuvušas aktuālas pat mūsu valstī – Latvijā. Vēl nesenā pagātnē, t.i., 2005.gada janvāra sākumā Latviju skāra postoša vētra. Daudziem Latvijas iedzīvotājiem, iespējams, tā bija pirmā klātienē pieredzētā dabas stihija mūžā. Izjūtas bija ļoti spilgtas, kā rezultātā man radās īpaša interese iepazīt dabas katastrofas un to izraisošos faktorus tuvāk.
Darba praktiskajā daļā ar anketas palīdzību, vēlējos noskaidrot 14 – 18 gadus vecu jauniešu izjūtas un attieksmi pret dabas katastrofām.
Pamatojoties uz literatūras izpēti un piedzīvoto vētru, izvirzīju šādu projekta darba tēmu, mērķi un hipotēzi:
Tēma: Dabas katastrofas Latvijā
Mērķis: Iepazīt dabas katastrofas un to izraisošos cēloņus.
Hipotēze: Mazās pieredzes dēļ 14 – 18 gadus vecie jaunieši nespētu ātri un loģiski rīkoties dabas katastrofu gadījumā.
Uzdevumi:
1.Iepazīties ar teorētisko literatūru par dabas katastrofām - vētrām, zemestrīcēm, plūdiem, un to izraisošiem faktoriem;
2.Noskaidrot 14 – 18 gadus vecu jauniešu attieksmi un domas pret dabas stihijām.
3.Analizēt iegūtos rezultātus un izdarīt secinājumus.
Pētnieciskās metodes:
1. Teorētiskās literatūras izpēte.
2.Anketēšana. …
