Definīcija dabas katastrofa - vētra, viesulis, virpuļviesulis, zemestrīce, lietusgāze, plūdi, krusa, stiprs sals, sniega vētra, apledojums, sniega sanesumi un ledus sastrēgumi, liels karstums, sausums, mežu un kūdras purvu ugunsgrēks vai citas dabas parādības, kas izraisa lielu kaitējumu personai, īpašumam vai videi.( CA likums 1.p. 1)
Dabas katastrofas (jeb kā to atzīmē dažādos preses izdevumus - stihiskās nelaimes) uz mūsu planētas katru gadu aiznes cilvēku dzīvības, sagrauj pilsētas un apdzīvotas vietas, rūpniecības objektus, izsauc avārijas, katastrofas, atnes milzīgus zaudējumus tautsaimniecībai. Dabas katastrofas parādās pēkšņi ietver sevī milzīgu graujošu spēku un prasa lielu cilvēku upuru skaitu.
Latvijas ģeogrāfiskais stāvoklis ir visai izdevīgs šīs stihiskās nelaimes rašanās cēloņiem. Atmosfēras spiedienu biežas izmaiņas. Bieži saskaras dažādu gaisa masu pārvietošanās robežvirsmas ar atšķirīgām temperatūrām un spiedieniem. Visbiežāk viesuļvētras Latvijā sastopamas rudenī - no oktobra līdz novembra vidum, bet pēdējos gados šī parādība ir novērota arī citos gada laikos.
1. PLŪDI, LIETUSGĀZES
Plūdi - lielu apvidus rajonu applūdināšana upju baseinu reģionos, kur ir apdzīvotas vietas, atsevišķas lauku mājas, transporta komunikācijas, rūpniecības vai lauksaimniecības objekti. Plūdu gadījumos rodas reāli draudi cilvēku dzīvībām un to veselībai, kā arī dzīvniekiem.
Plūdus Latvijā izraisa:
- strauja sniega segas kušana Latvijas teritorijā un ūdens pieplūde Daugavā un Lielupē no kaimiņu valstīm (pavasara pali);
- spēcīgas un ilgstošas lietusgāzes;
- ledus sastrēgumi pavasarī un vižņu sastrēgumi rudenī;
- spēcīgs vējš vai vētras (jūras ūdeņu uzplūdi).
Plūdu draudu laikā ir jāinformē iedzīvotāji un strādājošo objektu personāls par plūdu iespējamo sākumu, tas ir , sniegt objektīvu situācijas vērtējumu dažādos valsts rajonos, kā tas operatīvi tika darīts 1996. gada martā-aprīlī un 1998. gadā Jēkabpils apkārtnē. Jāveic ūdens līmeņa novērošana. Rīgas teritorijā, piemēram, Daugavas līmeņa novērošana tiek veikta sākot no Centrāltirgus līdz pat jūras līcim piecos novērošanas punktos. Jāpārbauda arī dambju, aizsprostu, tiltu stāvoklis, iespējamie bojājumi un likvidācijas iespējas, kā arī jāorganizē vajadzības gadījumā papildatvadkanālu un citu hidrobūvju celtniecība. Par kritisko ūdens līmeni Jēkabpilij tiek uzskatīti 6,3 metri, bet Daugavpilij - 9,4 metri.
Nokrišņu daudzums 50 mm 12 stundās un vairāk var izsaukt ūdens līmeņacelšanos upēs, applūdinot zemākās vietas, māju pagrabus u. c.
…