Dabas aizsardzība gan Latvijā, gan pasaulē šobrīd ir ļoti aktuāla tēma un problēma, un tai tiek pievērsta arvien lielāka uzmanība. Tomēr reti kurš cilvēks zina, kas patiesībā slēpjas aiz jēdziena ,,dabas aizsardzība”, jo pārsvarā tiek runāts tikai par vides aizsardzību, tāpēc vispirms vajadzētu noskaidrot šī jēdziena patieso nozīmi. Lai to izdarītu, nepieciešams neliels ieskats dabas aizsardzības vēsturē.
Pasaulē pirmos pasākumus dabas aizsardzībā veica 19. gadsimta vidū Rietumeiropā un ASV. Sākotnēji iezīmējās divi galvenie virzieni. Pirmais - unikālu, zinātniskā, estētiskā vai kultūrvēsturiskā ziņā nozīmīgu teritoriju, aizsargājamu augu un dzīvnieku izdalīšana; otrais - pārdomāta dabas resursu izmantošana un saglabāšana. 20. gadsimtā, sakarā ar intensīvu cilvēka darbību, dabu un cilvēka tuvāko apkārtni piesārņoja ar dažādām kaitīgām vielām un fizikāliem faktoriem (radioaktivitāti, elektromagnētisko starojumu, troksni u.c.). Šī cilvēka tuvākā apkārtne ieguva vides nosaukumu. Vides jēdziens laika gaitā paplašinājās, un šodien daudzi autori bieži vien jēdziena ,,daba” vietā lieto jēdzienu ,,vide”. Tomēr patiesībā vides aizsardzība ir trešais dabas aizsardzības virziens, kas nodarbojas ar tīras, nepiesārņotas vides saglabāšanu un nodrošināšanu cilvēku darbam un dzīvei. Ir pat autori, kas uzskata, ka jēdzieni ,,vides aizsardzība” un ,,dabas aizsardzība” ir pilnīgi nodalāmi viens no otra un dabas aizsardzība ir tikai īpaši aizsargājamo dabas objektu aizsardzība. Šādā nozīmē par dabas aizsardzību tiks stāstīts arī šajā darbā. Darba mērķi ir:
Izpētīt dabas aizsardzības struktūru Latvijā.
Konstatēt problēmas, kas saistītas ar dabas aizsardzību valstī.
Iepazīties ar Latvijas aizsargājamo dzīvnieku un augu daudzveidību.…