Viena no pēdējo gadu nopietnākajām problēmām pasaulē un arī Latvijā, par ko nu jau satraucas vairs ne tikai dabas draugi un aizstāvji ir neatjaunojamo energoresursu izsīkšana. Mūsdienās enerģijas ražošanai galvenokārt izmanto naftas produktus, dabasgāzi, ogles, kodolenerģiju un hidroenerģiju. Visi šie resursi ir vai nu neatjaunojami vai atjaunojas daudz lēnāk nekā izsīkst. Zinātnieki ir aprēķinājuši, ka turpinot strādāt ar līdzšinējām tehnoloģijām, tas ir, izmantojot neatjaunojamos dabas resursus, tie varētu pietikt vēl 150-300 gadus. Neatjaunojamo dabas resursu straujas izsīkšanas rezultātā arvien vairāk tiek runāts par atjaunojamo energoresursu plašāku izmantošanu enerģijas ražošanā.
Atjaunojamie energoresursi ir vējš, ūdens, saules starojums, biomasa (koksne, salmi, biogāze, biodegviela), zemes siltums, viļņi, kā arī plūdmaiņa. Latvijas apstākļos vispieejamākie atjaunojamie energoresursi ir vējš, ūdens un biomasa.
No vēja enerģiju var iegūt izmantojot vēja ģeneratorus. Vēja turbīnas enerģiju sāk ražot, līdzko vēja ātrums sasniedz 2,5 m/s. Nominālais vēja ātrums – 12 m/s. Vētrā turbīnas apstājas. Enerģijas daudzums, ko var iegūt no vēja, ir proporcionāls vēja plūsmas iedarbības laukumam un vēja ātrumam kubā: E~S·v3. Latvija pateicoties tās ģeogrāfiskajam stāvoklim, jūras tuvumam un līdzenumiem, ir piemērota enerģijas ieguvei ar vēja palīdzību, jo vispiemērotākās vietas vēja ģeneratoru izvietošanai ir jūras piekraste un kaili pakalni.
No ūdens enerģiju var iegūt ar hidroelektrostacijas (HES) palīdzību. Hidroelektrostacijās būvē aizsprostus, lai uzkrātu ūdeni ezerā vai ūdenskrātuvē. Izmantojot slūžas, iespējams regulēt ūdens daudzumu, kas krīt uz turbīnām, jo krītošs ūdens rada pietiekami lielu spēku, lai darbinātu turbīnas, kuras griežoties darbina ģeneratorus. Hidroelektrostacijas parasti tiek būvētas uz upēm, un tā kā Latvijā ir daudz gan mazu, gan lielāku upju, tad tā ir piemērota šādam enerģijas ieguves veidam.
Pateicoties mežiem un pļavām, kas ir aizaugušas ar krūmiem un mazvērtīgu koksni Latvijā ir liels potenciāls enerģijas ražošanai izmantojot biomasu kā rezultātā rodas biogāze. Biogāze ir anaerobas raudzēšanas rezultātā iegūts gāzveida kurināmais, kas sastāv no 50 - 70% metāna (CH4), 30-40% oglekļa dioksīda (CO2) un citiem komponentiem, piemēram, N2, O2, NH4, H2S.…
