Cilvēkam dabiska ir tieksme ne vien izdzīvot un vairoties, bet arī vēlēšanās meklēt noslēpumu izskaidrojumus. Patiesībā šie noslēpumi nav izskaidrojami , tāpēc tos attēlo , izmantojot simbolu valodu . Neatkarīgi no tā , vai dzīvojam sabiedrībā ar attīstītām tirgus attiecībām vai arī pārmaiņas mūsu sabiedrību skārušas pavisam nedaudz , mēs ik uz soļa saskaramies ar zīmēm, tēliem un idejām, kam piemīt simboliska jēga.
Simbols ir saistīts ar zīmi. Tāpēc bieži abi šie vārdi lietoti kā sinonīmi. Simbola nozīme parasti ir dziļāka.
Gadsimtu gaitā mainoties līdz ar kultūrvidi, simbolu nozīme padziļinās un to sarežģītība pieaug .Taču tēmas , kas nodarbinājušas cilvēku prātus kopš senseniem laikiem, paliek relatīvi nemainīgas. Tā ir zemes un cilvēku auglība, kā arī dzimšana, dzīve un nāve.
“Simboli arī palīdz ticīgajiem izprast savu ticību. Līdzīgi mītiem(izsaka svarīgas problēmas un vērtības attiecīgas sabiedrības dzīvē) tie palīdz līdzsvarot prātu un jūtas, sagatavojot augsni kalpošanas uzdevuma veikšanai. Simboli arī integrē reliģijas sociālās un personiskās dimensijas, ļaujot indivīdiem ar simbolu starpniecību izteikt zināmus kopīgus uzsktus, tomēr nenoliedzot piešķirt tiem personisku nozīmi.”
Mēs dzīvojam simbolu pasaulē.Tie sniedz zināmu informāciju par mums,arī par mūsu pagātni.
Piemēram,smaidi, sejas izteiksmes, žesti,rokas spiedieni, dažādu firmu simboli.Te jāatšķir “simboli” un “zīme”. Zīme- izraudzīta patvaļīgi. Simboli,gluži pretēji, ciešāk saistīti ar apzīmējamo objektu.Simbols un tā saturs pārklājas un to nav viegli aizvietot ar citu. Piemēram, skūpsts- pieķeršanās un mīlestības simbols.Tas ne tikai abstrakti apzīmē sajūtas,bet arī demonstrē. Šajā
nozīmē simbols var būt domas realizācija.…