2.1. Produkcijas veidi un izmantošanas iespējas
Cukurbietes audzē mērenā klimata apstākļos, arī Latvijā. Tā ir visrentablākā nozare Latvijā.
Galvenais produkcijas veids kāpēc tiek audzētas cukurbietes ir kristāliskā cukura ieguve.
Cukurbiešu saimniecisko vērtību papildina to blakusprodukcija – graizījumi, melase, filtrkaļķis un lapas, kuras svaigā, konservētā vai skābētā veidā var izmantot lopbarībā kā proteīnvielām bagātu lopbarību, kā arī izmantot lapas zaļmēslojumam.
Cukura ražošana.
Cukurs ir plaši izmantojams, cilvēka organismam nepieciešama produkts ar saldu garšu un augstu enerģētisko vērtību. Tam piemīt arī citas vērtīgas īpašības: labi šķīst ūdenī, ir konservants, veido citus pārtikas produktus un bagātina to garšas īpašības, ir ilgi un ērti uzglabājams. Tāpēc cukuru pielieto plaši un daudzveidīgi. Gandrīz jebkurš pārtikas produkts satur cukuru.
Cukurs praktiski sastāv tikai no vienas vielas – saharozes (parastajā cukurā - 99,75%, rafinētajā – 99,9%), kas pēc ķīmiķu iedalījuma ir ogļhidrātu grupas pārstāve. Šajā grupā ietilpst arī citas pazīstamas saldumvielas, piemēram, fruktoze (augļu cukurs), maltoze (piena cukurs), kā arī ciete un tās sadalīšanās produkts. [9]
Kristāliskā cukura ieguve nav atkarīga tikai no cukura satura saknēs, to mazina sulās izšķīdušās minerālvielas un slāpekli saturošie necukuri. Atkarībā no sulas tīrības un cukura ieguves tehnoloģijas pārstrādes procesā veidojas 1,5 – 4,0% melases, kurā paliek vidēji 45 – 55% kristāliskā cukura.
Cukura uzkrāšanos saknēs ietekmē;
• Veģetācijas perioda garums;
• Pareizās attiecībās sabalansēts minerālmēslojums;
• Augu biezība sējumā.[2]
…
