Harmonizētā sistēmā apskats.
Nacionālās preču Kombinētās nomenklatūras ieviešana Latvijā bija viens no atjaunotās valsts ekonomiskās informācijas attīstības posmiem, kas sekmēja pakāpenisku tās iekļaušanos Eiropas un pasaules tirdzniecības, kā arī starpvalstu ekonomiskās sadarbības procesos.
1992.gadā Latvijas Republika kļuva par pilntiesīgu Muitas sadarbības padomes (angli. CCC- “Customs Co-operation Council”, vēlāk pārdēvēta par “Word Customs Organization (WCO) – Pasaules muitas organizāciju) locekli, kas veicināja un paātrināja gan nacionālās muitas strukturālo, gan finansiālo izaugsmi.
Tuvināti Eiropas Kopienas muitas standartiem tika ieviesta deklarēšanas sistēma un muitas kravas deklarācijas veidlapa, aizsākās muitas tiesību un likumdošanas pamatu veidošana. Pieaugot patēriņa preču, resursu un kapitāla eksporta importa plūsmai, palielinājās deklarēto ārējās tirdzniecības darījumu skaits, veidojās muitas informācijas datu bāze, tika uzsākta tās statistiskā apstrāde un analīze makroekonomisko procesu pētījumos.
Iekšējā tirgus regulēšanā un aizsardzībā kvotu sistēmu aizstāja ar muitas tarifu mehānismu (līdz likuma “Par muitas nodokli (tarifiem)” pieņemšanai valstī darbojas pagaidu muitas tarifi).
Paplašinoties Latvijas brīvās tirdzniecības attiecībām ar ārvalstīm, pieauga arī starptautisko līgumsaistību apjoms, bet šo saistību izpilde radīja nepieciešamību pilnveidot un harmonizēt nacionālos normatīvos aktus. Viens no svarīgākajiem jautājumiem preču tirdzniecībā bija šo preču vienotas klasifikācijas sistēmas (nomenklatūras) izveide un lietošana.
Preču vienotas nomenklatūras vispārējo nozīmi jebkuras tirgus attiecību valsts ekonomikā raksturo preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas (HS) Konvencijas preambula (likums “Par Starptautisko Konvenciju par preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu”).
…
