Cukura ražošana Latvijā ir viena no sakārtotākajām sfērām, tajā ir visvairāk likumdošanas aktu. Cukurbiešu audzētājiem piešķirtais cukurbiešu piegādes pamatapjoms valsts cukura ražošanas kvotas ietvaros būtībā ir valsts garantēti ienākumi, turklāt audzētājiem vairs nav jādomā , kam savas cukurbietes pārdot: ir savlaikus noslēgti līgumi, un garantēta samaksa par A un B kvotas bietēm. Turklāt samaksa Latvijas cukurbiešu audzētājiem ir viena no augstākajām ES kandidātvalstīs. Cukurbiešu audzēšana Latvijas lauksaimniecībā ir viena no rentablākajām nozarēm.
Latvijā pašlaik darbojās divas cukurfabrikas, viena ir Jelgavā un otra Liepājā. Abas Latvijas fabrikas diennaktī pārstrādā ap 5000 t cukurbiešu.
Būtībā vienīgā lauksaimniecības nozare, kurai valsts dod garantijas ražotājam, ir cukura ražošana, jo Ministru kabineta izdotie noteikumi garantē zemniekam tiesības audzēt cukurbietes un tās nodot, saņemot par izaudzēto pilnu samaksu. To noteic cukurbiešu audzēšanas kvotas. Turklāt kvotas arī ļauj cukurbiešu audzētājiem brīvi izvēlēties, kurā fabrikā viņš savu produkciju realizēs. Šī valsts garantētā audzēšanas kvota ir katra cukurbiešu audzētāja īpašums, ar ko viņš var brīvi rīkoties – pārdot, iznomāt, pirkt utt.
2002.gadā valstī noteiktā Aun B kvota cukurfabriku saražotajam cukuram bija 66000 t (A– 62000 t, B– 4000 t).Šis daudzums saskaņā ar ZM rīkojumu bija sadalītas šādi: Jelgavas cukurfabrikai -63% jeb 41775 t, bet Liepājas cukurfabrikai -37% jeb 24225 t.
Ņemot vērā cukurbiešu vērtēšanas rezultātos noteikto cukura saturu un prognozējamos saharozes zudumus, aprēķina cik t saldo biešu fabrikai vajadzēs, lai saražotu noteikto A un B kvotu. Kad apjoms aptuveni zināms, tad, pamatojoties uz Cukura likumu un Cukurbiešu audzētāju reģistru, tiek sadalītas katra ražotāja kvotas.…
