IEVADS
Cūkkopības nozares mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus vajadzības pēc kvalitātīvas cūkgaļas un ražot konkurētspējīgu produkciju. Lai to sasniegtu, ir nepieciešams palielināt cūkgaļas ražošanu vietējā tirgus piesātināšanu līdz pašapgādei, kā arī radīt apstākļus cūkkopības produkcijas eksportam, uzceļot un modernizējot kautuves, kuras būtu atbilstošas ES prasībām.
Pēc balances datiem saražotās un patērētās cūkgaļas apjoms 2003.gadā, salīdzinot ar 2002. gadu, ir palielinājies: saražotās gaļas apjoms pieaudzis par 2,8%, patērētais gaļas un gaļas produktu apjoms pieaudzis par 8,6%. Kopējais saražotās gaļas apjoms Latvijā 2003.gadā bija 71,08 tūkst. tonnas, cūkgaļa 36,91 tūkst. tonnas, kas no kopējā gaļas īpatsvara ir 51,9%. Saražotās cūkgaļas apjoms 2003.gadā, salīdzinot ar 2002.gadu, ir palielinājies par 2,8% uz valsts saimniecībās un statūtsabiedrībās ražotā rēķina, bet zemnieku, piemājas un personīgajās samazinājies par 2,2%.
Cūku pārraudzības darbu republikā saskaņā ar apstiprināto ciltsdarba programmu cūkkopībā organizē cūku audzētāju asociācijas.
Ciltsdarba programma paredz Latvijas baltās šķirnes populāciju saglabāt nākotnē kā gēnu rezervi. Saglabājot daļu no Latvijas baltās šķirnes bez citu šķirņu iekrustošanas nākošajās paaudzēs palielinās cūku šķirņu daudzveidība.
Lai turpinātu cūkkopības nozares tālāku attīstību, subsīdijas tika paredzētas ciltsdarba programmas realizēšanai, izmantojot augstvērtīgus vaislas dzīvniekus. Pasākums paplašina konkurētspējīgas cūkgaļas ražošanas ganāmpulku izveidošanu un palielina ražošanas efektivitāti, kā arī saglabā cūku populācijas genofondu. Šiem mērķiem 2003.gadā tika izmaksāti 1,1 milj. Ls.
Pēc Galvenās muitas pārvaldes datiem laika periodā no 2002.gada 1.janvāra līdz 2003.gada 1.jūlijam Latvijā vidēji mēnesī ieveda 1713 t cūkgaļas, kas radīja cūkkopības krīzi. Kā lielākie cūkgaļas importētāji 2003.gadā minami Polija 63% (subsidētā cūkgaļa) un Igaunija. Cūkkopības nozares stabilizācijai subsīdijās izmaksāti 2,4 milj. Ls.
Situācijas stabilizācija sakās ar 2003.gada jūliju pēc LR Saeimas pieņemtā likuma „Par aizsardzības pasākumiem attiecībā pret cūku un cūkgaļas importu”, dzīvu cūku iepirkuma cenai sasniedzot normālu līmeni.
Gaļas pārstrāde, ko veic akciju vai kooperatīvās sabiedrības. Lauksaimnieku integrācija šajā sfērā notiek trijos virzienos –viņi
Ir daļēji līdzīpašnieki privatizētajos gaļas pārstrādes uzņēmumos;
Veido gaļas pārstrādes kooperatīvās sabiedrības;
Veido viena vai dažu īpašnieku gaļas pārstrādes uzņēmumus, kas ražo savu augstas kvalitates izstrādājumu sortimentu, ar kuru sekmīgi konkurē tirgū.
Šajā sfērā lauksaimniekiem gaļas ražotājiem ir problēmas, kuras risinās vai kurām meklē risinājumus.
Bet ir arī uzņēmumi, kuri veiksmīgi darbojas uz ilglaicīgu, stabilu trīspusēju līgumattiecību pamata. Šo attiecību centrā ir mājlopu audzētājs – gaļas ražotājs. Tādi sadarbības piemēri ir Tukumā: sadarbības līgumu noslēdz lauksaimnieks, gaļas pārstrādes uzņēmums un kombinētās lopbarības ražošanas uzņēmums. Gaļas pārstrādātājs daļēji kreditē lopbarības ražotāju, kas piegādā pilnvērtīgu augstākas klases barību cūku audzētajam, kurš tad cūkas izaudzē ātri, ar mazākām izmaksām, no tām iznāk daudz liesas gaļas un augstas klases gaļas izstrādājumi, kas var izkonkurēt citus ražojumus.Šādas sadarbības rezultātā peļņu gūst un sekmīgi attīstās visi trīs sadarbības partneri, bet tai ir vajadzīgi gudri un savstarpēji uzticami vadītāji visos trijos sadarbības uzņēmumos.
Darba mērķis ir apskatīt cūkgaļas ražošanas attīstības iespējas.
Darba uzdevumi:
• Iepazīties ar gaļas ražošanas tirgus situāciju valstī;
• Noskaidrot cūkgaļas ražošanas attīstības nosacījumus;
• Atrast cūkgaļas ražošanas attīstības problēmas un to atrisinājumu iespējas;
• Aprēķināt cūkgaļas ražošanas izmaksas un iespējamo peļņu;
• Apskatīt Latvijas gaļas kombinātu tirgus situāciju.
1. GAĻAS RAŽOŠANAS RAKSTUROJUMS
1.1. GAĻAS RAŽOŠANA
Gaļai ir ievērojama nozīme cilvēku uzturā. Tās vajadzību nosaka fizioloģiskās normas, uztura tradīcijas un ražošanas ekonomiskie apstākļi. Gaļas patēriņa normās ietver gaļu, kas ir saimnieciskai izlietošanai vai rūpnieciskai pārstrādei paredzēti dzīvnieku ķermeņi ar kauliem, kā arī uzturā lietojamos taukus un subproduktus.
Ir tieša sakarība starp lopu skaitu un gaļas ražošanu. Lopu skaits kopš 1990. gada ir samazinājies, tā izmaiņas raksturo 1.1.1. tabulas rādītāji.
…
