Līdz ar COVID-19 vīrusa izplatību un tā novēršanas pasākumu ieviešanu un ievērošanu, lielākajai daļai iedzīvotāju gan valsts, gan pasaules mērogā nācās palikt mājās. Skolēniem un studentiem “mājsēža” ietvaros mācības lielākoties notika attālināti, daļai Latvijas iedzīvotāju sava darba pienākumi bija pildāmi tieši no mājām, kamēr vēl citai daļai strādājošo nācās ņemt piespiedu atvaļinājumus un vai saņemt dīkstāves pabalstus, tomēr arī daļa iedzīvotāju palika bez darba. Karantīnas dēļ valsts ar ne tik lielu, kā arī apjomīgu ierobežojumu palīdzību, iedzīvotājus aicināja veikalus apmeklēt pēc vajadzības, pēc iespējas retāk, nosakot ierobežojumus arī privātajiem sektoriem, slēdzot izklaides vietas, tajā skaitā ēstuves, restorānus, kino, u.c. Tā kā galvenie cilvēka pienākumi tika pildīti savas mājsaimniecības ietvaros, uzturoties vairāk dzīvesvietā nekā darbā, tad arī būtiski palielinājās mājās sēdošo patēriņš ikdienas un arī neikdienišķākiem izdevumiem. Tomēr tāda veida izdevumi, kā elektroenerģijas patēriņš nav tik viegli kontrolējams, jo tiklīdz dabīgā dienas gaisma pazūd, tā sākam izjust apgrūtinājumu redzēt un ieslēdzam gaismu. Tāpat arī ar elektroierīču izmantošanu, jo vairāk cilvēks uzturas mājās, jo vairāk tas izjūt nepieciešamību pēc socializēšanās un trokšņa uzturēšana.