1.Domināta periodā (4-6 gs.m.ē.) Austrumu Roma iegūst nosaukumu Bizantija. Justiniāna valdīšanas sākumā (527.g.) Austrumu impērijas sastāvā bija iekļauta Mazā Āzija, Balkānu pussala, Vidusjūras dienvidu krasts, Feniķija un Ēģipte. Justiniāna valdīšanas laikā tika iekarotas daudzas teritorijas.
2.Imperatora vara – visaugstākā valsts vara, kurai nav nekādu ierobežojumu, nekādas atbildības citu priekšā. Imperatoram savs galma pulks, kas viņam pakļauti. Tiek izveidota Senatoru kārta (priviliģēti aristokrāti), no kā imperators veido savu birokrātisko aparātu. Šķiru struktūrā lielas pārmaiņas. Izzūd veselas šķiras (jātnieku…). Visa kriminālā un civilā jurisdikcija nonāca imperatora ierēdņu rokās.
3.Corpus iuris civilis – Justiniāna civillikumu kopojums, jo valsts nostiprināšanas nolūkā Justiniāns izdarīja tiesību kodifikāciju. Mērķis – dot praktiskiem nolūkiem derīgu tiesību kopojumu.
4.Galvenie kodifikācijas tiesību avoti bija romiešu juristu sacerējumi, imperatora konstitūcijas, maģistrātu edikti.
5.Corpus iuris civilis veido trīs daļas: Institūcijas - romiešu tiesību elementārs izklāsts, Digestas – fragmenti no romiešu juristu sacerējumiem, Kodekss – apkopo imperatoru konstitūcijas.
6.Tieši imperators Justiniāns izdarīja romiešu tiesību kodifikāciju, tās vadība bija uzticēta imperatora personiskās kancelejas priekšniekam juristam Triboniānam.
Ievads.
Savā vairāk nekā tūkstoš gadu ilgajā pastāvēšanas laikā Romas valsts izveidojās pakāpeniski no pirmatnējas militāras seno iedzīvotāju apmetnes Romas pakalnos par milzīgu lielvalsti, kas aptvēra gandrīz visu tā laika civilizēto pasauli.
Romiešu civiltiesības ir ieguvušas paliekošu vietu pasaules vēsturē.
Romiešu civiltiesības, kas savas attīstības gaitas sākumā bija vienkāršas nelielas laucinieku kopienas vietējās tiesas, izveidojās par universālām antīkās pasaules tiesībām un pārdzīvoja tautu, kas tās bija radījusi.
Corpus iuris civilis, tulkojumā nozīmē – Civiltiesību krājums. Šāds nosaukums pašā kodifikācijā neparādās, to dod glossatori XII gs.
Kad Romas valsts austrumdaļas – Bizantijas imperatoram Justiniānam izdevās ar saviem karapulkiem atkal atkarot lielu daļu no impērijas rietumdaļas, viņa un valdošās vergu īpašnieku šķiras mērķis bija pilnīgi restaurēt senāko Romas impēriju un saglabāt verdzības iekārtu. Līdzās stiprai militārai varai tika izveidots ierēdnieciski birokrātiskas valsts pārvaldes aparāts. Restaurētās valsts nostiprināšanas nolūkā Justiniāns izdarīja arī romiešu tiesību kodifikāciju, lai tās ar savu senāko autoritāti palīdzētu uzturēt veco kārtību. Būtībā tas nozīmēja – paildzināt verdzības iekārtas nenovēršamo bojā eju. Tomēr kodifikācijas mērķi tika nosprausti plaši un vispusīgi. Vajadzēja ne tikai sakopot princepu konstitūcijas un imperatoru likumus, bet celt gaismā arī klasiskā laika juristu darbus un pielāgot tos laikmeta prasībām; vajadzēja novērst pretrunas, atmest novecojušās un dzīvei vairs nederīgas normas, kā arī izstrādāt jaunus papildu noteikumus, sevišķi ņemot vērā kristiānisma un grieķisko Austrumu prasības.
Darbā izmantoju galvenokārt grāmatas par Romiešu tiesībām un Bizantiju. No pētnieciskām metodēm izmantoju vēsturisko metodi un analoģijas paņēmienu.…