Autors uzskata, ka viens no publiska iepirkuma mērķiem ir noslēgt civiltiesisku darījumu, kas visbiežāk izpaužas iepirkumu līgumu veidā. Ņemot vērā, ka publisko iepirkumu līgumu darījumus neregulē publisko tiesību normas, autors norāda, ka ir jāņem vērā privāto tiesību noteikumi, slēdzot civiltiesiskus darījumus. Tas arī ir likumsakarīgi, ja piekrīt teorijai, ka slēdzot iepirkumu līgumu pasūtītājs darbojas privāto tiesību sfērā.
Kā jau autors iepriekš noskaidroja civiltiesiski darījumi ir dalībnieku gribas attiecības. To veidošanas, grozīšanas un izbeigšanas pamatā ir jābūt patiesai un brīvi izteiktai gribai, kas pēc satura nedrīkst būt pretrunā ar likumu. Civillikums nepieļauj formālu pieeju, atbilstoši kurai, jebkuram gribas izpaudumam būtu jārada tajā ietvertais rezultāts. Gribas defektu dēļ, ko izsaukusi maldība, viltus vai spaidi, darījumi var būt apstrīdami vai spēkā neesoši. Spēkā neesoši ir tādi darījumi, kas vispār nekad nav ieguvuši saistošu spēku, tātad no juridiskā viedokļa nekad nav bijuši. Apstrīdami darījumi zināmu laiku, parasti līdz tiesas izvērtējumam, pastāv un rada tiesiskas sekas. Tos var atzīt par spēku zaudējušiem uz turpmāko laiku vai grozīt tā, lai novērstu tajos esošos defektus.1 …