Civiltiesību objekta jēdziens.
Tiesību objekti ir lietas vai nemateriāli labumi, kas var tikt pakļauti civiltiesību subjekta tiesiskajai varai. Tiesību objekts tātad ir tiesību subjekta pretstats. Tiesību objekti paši nevar būt tiesību un pienākumu nesēji, jo ir pakļauti tiesību subjekta īstenotajai tiesiskajai virskundzībai.
Tiesisko virskundzību pār tiesību objektu tiesību subjekts īsteno, izlietojot savas subjektīvās tiesības. Vispārīgais princips ir tāds, ka tiesību subjekts var iegūt tiesību objektu un pēc iegūšanas to valdīt, lietot, atsavināt vai pat iznīcināt. Par tiesību objektiem ir atzīstamas tikai tādas tiesību subjektiem piederošas lietas vai nemateriālās vērtības, kas var būt civiltiesiskās apgrozības priekšmets vai vismaz atrasties kādas personas absolūtā tiesiskā varā, parasti īpašumā.... Lietas un to klasifikācija.
Tā kā civiltiesiskās attiecības visbiežāk ir mantiskās attiecības, tad visizplatītākais civiltiesību objekts ir lieta. Lietas ir mantiski labumi, ar kuru palīdzību personas apmierina savas vajadzības.
Ne visas lietas var būt par civiltiesību objektiem, jo saskaņā ar LR CL 1414. pantu (Par tiesiska darījuma priekšmetu var būt tikai tas, kas nav izņemts no privāttiesiskas apgrozības; pretējā gadījumā darījums nav spēkā). Par civiltiesību objektu nevar būt tas, kas izņemts no privāttiesiskās apgrozības. (P: uguns). Interesents ir atsevišķu lietu tiesiskais statuss (P: attēli, datorprogramma, informācija)....
Ķermeniskas lietas.
Lietas saskaņā ar CL 841.pantu ir ķermeniskas un bezķermeniskas. Ķermeniskas lietas ir materiālā formā pastāvoši, vizuāli uztverami objekti, kas var atrasties tiesību subjekta varā. Ķermeniskas lietas ir trīsdimensionālas, un to obligāta pazīme ir telpiska norobežotība nocitām lietām. Ķermenisku lietu telpiskā norobežotība no citiem objektiem izpaužas dažādos veidos. Visvieglāk ir raksturot vienkāršu kustamo lietu telpisko norobežotību no pārējām lietām. Vienkārša kustama lieta ir fizikālā ziņā vienots objekts. Vienkāršas lietas var būt radušās dabiskā ceļā (piem., mājdzīvnieks, ābols) vai izveidotas mākslīgi kā, piemēram, glāze vai lineāls, un to telpiskā norobežotība ir acīmredzama.
Atvienojamās lietas un neatvienojamās lietas.
LR CL 844. p. Ķermeniskas lietas ir vai nu atvietojamas, vai neatvietojamas. Atvietojamās ir tās, kurām parasti ievēro vienīgi šķiru, bet ne veidu, ne ari atsevišķu lietu par sevi, tā, ka tās piegādājot vai dodot atpakaļ jāraugās tikai, lai tās būtu noteiktas šķiras un labuma un tajā pašā daudzumā. (p. graudi, nauda).
Šeit pieder visas tās lietas, ko noteic ar skaitu, mēru un svaru.
Patērējamās lietas un nepatērējamās lietas.
LR CL 845. p. Ķermeniskas lietas ir vai nu patērējamas, vai nepatērējamas, raugoties pēc tam, vai tās parasti lietojot iznīcina, vai ne.
Patērējamās lietas vienreizējas lietošanas laikā tiek iznīcinātas (p. maize). Lietas kuras zaudē vērtību lietošanas procesā vai zūd vienā izlietošanas reizē...
