Līgums plašākā nozīmē ir ikkatra vairāku personu savstarpēja vienošanās par kādu tiesisku attiecību nodibināšanu, pārgrozīšanu vai izbeigšanu. Līgums šaurākā, šeit pieņemtā nozīmē ir vairāku personu savstarpējs ar vienošanos pamatots gribas izteikums, kura mērķis ir nodibināt saistību tiesību. (1401.p.)1
Līguma būtība tiek raksturota kā vienas puses apsolījums un tā pieņemšana no otras puses (vienpusējs līgums) vai savstarpējs apsolījums un tā pieņemšana no abām pusēm (divpusējs vai vairākpusējs līgums).
Essentialina negontii - katrā līguma tipā izšķir sastāvdaļas bez kurām attiecīgais līguma veids neeksistē. Kontrahenti nevar atmest pēc savas gribas nevienu no līguma būtiskajiām sastāvdaļām. naturalia negontii - dabiskās sastāvdaļas, parasti nemēdz būt līgumos prezumējamas, pastāv bez savišķas norunas un tās nevar atcelt vai grozīt kontrahenti ar savstarpēju vienošanos, kuras jāparāda tam, kas uz tām atsaucas. accidentalia - nejaušas, jeb blakus sastāvdaļas līgumā ieved paši kontrahenti pēc savas patikas un vēlēšanās. Pie tādām pieder nosacījumi, termiņi un uzlikumi. condicio suspensiva - atliekošais nosacījums paredz, ka līgums vēl nestājas spēkā, kamēr nav zināms par paredzētā noteikuma iestāšanos. Vienam kontrahentam pastāv tikai cerība, kuru otrai pusei nav tiesības atņemt. condatio resolutiva - atceļošais nosacījums paredz, ka līgums pēc noslēgšanas ir tūlīt spēkā tik ilgi, kamēr vēl nav zināms vai nosacījums iestāsies, vai nē, bet pastāv iespēja, ka ar nosacījuma iestāšanos līgums tiks atcelts. dies - termiņš, tāds labprātīgs līgumam pievienots blakus noteikums, kas šī tiesiskā darījuma sekas dara atkarīgas no zināma momenta nākotnē, par kura iestāšanos nav šaubu.…
