Mūsdienās liela nozīme ir īpašumam un tiesībām uz to. Tāpēc pastāv tāds tiesisks dokuments, kur var nostiprināt nekustamā īpašuma tiesības, kā arī ar tiem saistītās saistības. Tas nozīmē, ka zemesgrāmatā var atrast informāciju par visu, kas ir saistīta ar attiecīgo nekustamo īpašumu. Tur ir gan informācija par pašu īpašnieku, gan par īpašumu un ar to saistītajiem apgrūtinājumiem un parādiem.
Tas kaut kādā mērā uzliek zināmas saistības “nesasmērēt papīrus”, jo visa šāda veida informācija ir atrodama zemesgrāmatās. Tā kā zemesgrāmatas ir visiem publiski pieejamas, tad tās kalpo par avotu ar publisku ticamības pakāpi, tas ir nodrošinājums, ja rodas nepieciešamība pierādīt dažāda veida saistības, kas attiecināmas uz nekustamo īpašumu.
Zemesgrāmatu loma tiesu sistēmā ir ļoti nozīmīga, kaut mūsdienās maz pētīta. Tikai zemesgrāmatā ierakstīts īpašums piešķir īpašniekam pilnas varas tiesību pār īpašumu. Tas gan nenozīmē, ka īpašnieks nevar lietot un rīkoties ar šo īpašumu bez īpašuma tiesību atzīšanas no zemesgrāmatu puses, bet līdz ierakstīšanai zemesgrāmatā nekustamā īpašuma ieguvējam pret trešajām personām nav nekādu tiesību un viņš nevar izlietot nevienu no priekšrocībām, kas saistītas ar īpašumu
Līdz ar Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu tika veikts apjomīgs darbs tiesību jomas pārkārtošanā. Likumdevējs atjaunoja 1937.gada Civillikuma normas, kurā liela loma ir īpašuma tiesību institūcijai, tai skaitā nekustamā īpašuma ierakstīšanai un ar to saistīto tiesību nostiprināšanai zemesgrāmatā. Kā viens no galvenajiem ekonomiskajiem un politiskajiem nosacījumiem deviņdesmito gadu sākumā bija taisnīguma atjaunošana attiecībā uz bijušajiem īpašniekiem un viņu mantiniekiem, atjaunojot īpašuma tiesības uz savā laikā nacionalizēto mantu. Otra būtiska sadaļa bija valsts kā nekustamā īpašuma ekskluzīvās īpašnieces (piemēram, zeme un rūpniecības objekti bija tikai valsts īpašumā) mantas atsavināšana, nododot to privatizācijā un piemērojot citas atsavināšanas metodes.
Personas tiesības uz īpašumu Latvijā garantē Satversmes 105.pants: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm. Īpašuma tiesības drīkst ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Īpašuma piespiedu atsavināšana sabiedrības vajadzībām pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos uz atsevišķa likuma pamata pret taisnīgu atlīdzību.” Šī norma, kas garantē vienu no cilvēka būtiskākajām pamattiesībām, ne tik lielā mērā nosaka īpašuma ieguvi un tā atsavināšanu, cik aizsargā jau esošo īpašnieku tiesības brīvi rīkoties ar savu mantu.…
