Šo atvieglojumu nepiešķiršana trūcīgām personām varētu padarīt tām vispār nepieejamu tiesas aizsardzību vai ievērojami apgrūtināt konstitucionāli garantēto tiesību realizēšanu uz tiesas aizsardzību.
Civilprocesa likuma 9.pantā noteikts, ka pusēm ir vienlīdzīgas procesuālās tiesības. Tiesa nodrošina pusēm vienādas iespējas izmantot tām piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
Minētajā normā nostiprinātais procesuālās līdztiesības princips ir būtisks tiesību uz taisnīgu tiesu elements un vienlaikus arī tiesiskās vienlīdzības principa īpaša izpausme (sk. Grabenwarter C. Europäische Menschenrechtskonvention. München: C.H.Beck, 2005, S.310; Satversmes tiesas 2010.gada 30.marta sprieduma lietā Nr.2009-85-01 12.punktu). Lietas izskatīšanas procesā tā dalībnieku tiesībām ir jābūt taisnīgi līdzsvarotām, proti, katram ir jābūt nodrošinātām adekvātām iespējām izmantot procesuālos līdzekļus, proti, neesot nepamatoti nostādītam nelabvēlīgākā stāvoklī kā citi procesa dalībnieki (sk. Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā vadībā. – Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 135.lpp.).
Spēja ar savām darbībām īstenot procesuālās tiesības, un izpildīt pienākumus ir civilprocesuālā rīcībspēja, kura ir cieši saistīta ar civiltiesisko rīcībspēju. Savukārt no spējas vadīt savu darbību un saprast tās nozīmi ir atkarīgs tas, cik pilnvērtīgi persona spēs izmantot likumā paredzētos procesuālos līdzekļus savu interešu aizsardzībai un pati pienācīgi īstenot sacīksti civilprocesā (Civilprocesa likuma 10.pants).
…
