Mūsu valstī tiesu spriež tikai tiesa, kuras mērķis ir noskaidrot patiesību, un kuras darbība ir pamatota ar likumu. Tiesu darbā jeb iztiesāšanā ir jādarbojas tādiem vispārīgiem noteikumiem uz kuriem balstās tiesas spriešana. Šie vispārīgie noteikumi tiesību zinātnē tiek dēvēti par principiem. Vārds “princips” Svešvārdu vārdnīcā skaidrots, kā pamattēze, galvenā ideja, pamatnostādne, kas nosaka organizācijas rīcību utt. Tātad, principi ir tie uz ko balstās viss pārējais. Lietu izskatīšanas pamatprincipi ir vadošās normas, kuras nosaka procesuālās kārtības raksturu un struktūru, kas tātad jāievēro tiesām, spriežot lietas. Šie principi attiecas uz lietu iztiesāšanu kopumā. Lietu iztiesāšanas pamatprincipiem ir gara vēsture, tie ir pastāvējuši, jau 19.gs. un noteikti arī agrāk gan Latvijā, gan arī citās Pasaules valstīs. Tikai neapšaubāmi, to prioritātes un nozīmīgums, katrā laikā ir bijis atšķirīgs. Šie pamatprincipi ir atrodami mūsu valsts pamatlikumā “Satversmē”, likumā “Par tiesu varu”, kā arī pašā ‘’Civilprocesa likumā”. Tātad šie principi ir nostiprināti 3 normatīvajos aktos, kas liecina par to nozīmīgumu.
Es savā darbā aplūkošu, manuprāt, nozīmīgākos Civilprocesa pamatprincipus, proti: likumība, patiesums, atklātums, koleģiāla un vienpersoniska lietu izskatīšana, sacīkste, pušu līdztiesība, tiesvedības valoda, tiešums un mutiskums, iztiesāšanas nepārtrauktība. Ir arī procesuālās ekonomijas princips, kā arī personīgās iniciatīves tiesības brīvi rīkoties ar dažādiem aizstāvības līdzekļiem, jeb dispozivitāte.
Kāda tad īsti ir šo principu nozīme civilprocesā, kāda ir to izpratne un piemērošana, tas tiks izklāstīts turpmākajā darbā. Tiks aplūkots arī šo principu mērķis un savstarpējā saistība.…