Civilprasība kriminālprocesā

Cik sena ir cilvēce, tik sens ir noziegums, un tikpat sens ir zaudējums, kas nodarīts izdarot noziegumu. Ja paskatās uz tiesību vēsturi, tad vizuāli tā ir līdzīga kokam, kam ir viena sakne un stumbrs, bet zaru- dažādu tiesību nozaru- daudz. Zari ir gan lieli,gan mazi,bet dažviet tie pārklājas. Tāpat ir krimināltiesībās, kas vēsturiski sakņojas kopā, bet attīstoties veido katrs savu zaru,tāpat ir arī civilprocesā un kriminālprocesā.Tiesības uz zaudējuma atlīdzību ir paredzētas abos iepriekšminētos. Civilprocesā to ir vairāk, tas ir pašsaprotami, savukārt kriminālprocess risina savus specifiskos uzdevumus. Vārdu salikums- civilprasība- krimināprocesā nosaka gan kopīgo gan atšķirīgo, kas pastāv starp kriminālprocesu un civilprasību . Civilprasības risināšana ir civiltiesību procesuālo tiesību pamatdarbības lauks. Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu,tā, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tiktu taisnīgi sodīta un neviens nevainīgais netiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts. Kriminālprocesuālo kārtību nosaka Latvijas Kriminālprocesa kodekss . Šī kārtība ir vienota un obligāta visās krimināllietās, tiesu prokuratūru un izziņas iestādēs. Precīzi kriminālprocesa uzdevums ir noteikts Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 2.pantā:
“Kriminālprocesa uzdevums ir ātri un pilnīgi atklāt noziedzīgus nodarījumus, noskaidrot vainīgos un nodrošināt likumu pareizu piemērošanu, lai katra persona, kas izdarījusi noziedzīgu nodarījumi, tiktu saukts pie kriminālatbildības un notiesāts”.1…