Civillikuma grozījumi

Pēc Tieslietu ministrijas iniciatīvas pašlaik top Civillikuma (CL) grozījumi (Nr. 528/Lp9). Grozījumu mērķis ir modernizēt civillikumu atbilstoši Eiropā atzītiem līgumtiesību principiem, modernizēt un uzlabot tiesisko regulējumu līguma pārkāpuma tiesisko seku noteikšanā un piemērošanā, kā arī ir solis uz Latvijas līgumtiesību integrāciju vienotās Eiropas līgumtiesībās. 1 Pēc būtības šie grozījumi ietver apstākļu izmaiņu klauzulu, kas rada pusēm pienākumu veikt pārrunas par līguma izmaiņām, ja līguma izpilde kādai no pusēm ir kļuvusi pārlieku apgrūtinoša, ievest ‘’pastkastītes principu’’- akcepta spēkā stāšanās laikā, paredzēt tiesām tiesības samazināt līgumsoda apmēru, paredzēt atkāpes no līguma saistoša spēka principa.
Tomēr par šo grozījumu lietderīgumu nav vienprātības, to apšauba Latvijas Darba devēju konfederācija, Latvijas Komercbanku asociācija u.c.. Vislielākā ažiotāža saistīta ar principa pacta sunt servanda (tulk. līgumi jāpilda)2 izņēmumiem, kurus paredz šie grozījumi.
Šī darba mērķis ir grozījumu analīze. Izvērtējot grozījumus argumentus, teorijas, prakses, kā arī taisnīguma kontekstā. Necenšoties dot viennozīmīgu vērtējumu, šo grozījumu nepieciešamībai.
Darba lietderīguma un grozījumu plašās teorētiskās bāzes dēļ, kursa darbā, autors analizē tikai strīdīgākos no grozījumu pantiem.
„1587.(Grozītā redakcija) Tiesiski noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto un nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus. Saistība jāizpilda pat tad, ja tā kļuvusi apgrūtinošāka vai nu tāpēc, ka pieauguši izpildīšanas izdevumi, vai arī tāpēc, ka samazinājies ieguvums no izpildīšanas.
Ja saistību izpilde kļuvusi pārmērīgi apgrūtinoša sakarā ar objektīvām apstākļu izmaiņām, līdzējiem ir pienākums veikt pārrunas, lai grozītu līgumu vai to izbeigtu. …