Civildienestu ierēdņu disciplināratbildība

KOPSAVILKUMS
-Valsts civildienesta ierēdņu darbības likumība tiek stingri regulēta visos juridiskās atbildības veidos.
-Likumos ir maksimāli uzskaitīti visi iespējamie pārkāpumu veidi, norādot, kāda atbildība par pārkāpumu pienākas. Tomēr joprojām ir gadījumi, kad izceļas strīdi par to, kādu tieši juridiskās atbildības viedu piemērot. Autors uzskata, ka būtu nepieciešams pieņemt atsevišķus normatīvos aktus, kas nosaka ierēdņu civiltiesisko, krimināltiesisko un administratīvo atbildību. Tādejādi mazinātos vai arī tiktu novērstas strīdu situācijas, kad dažādi tiek interpretēti piemērojamie normatīvie akti, līdz ar to radot sarežģījumus lietas izmeklēšanā un lēmuma pieņemšanā.
-Piemērojot konkrēta disciplinārsoda veidu katrā disciplinārpārkāpuma gadījumā, jāņem vērā izdarītā pārkāpuma smaguma pakāpe, nodarītā kaitējuma apmērs, ierēdņa vaina, atbildību mīkstinošie un pastiprinošie apstākļi, kā arī attiecīgajā dienestā esošo riska pakāpi radīt mantiskos zaudējumus vieglas neuzmanības gadījumā.
-Juridisko atbildību piešķirtos sodus ierēdņi var apstrīdēt likumā noteiktajā kartībā. Iespēja apstrīdēt lēmumus nodrošina to, ka tiks novērstas nelikumības vai nepilnības, kas saistītas ar pirmreizējā lēmuma pieņemšanu.
-Ierēdņu pārkāpumu savlaicīga atklāšana, ātra izmeklēšana un taisnīga soda piemērošana vairo sabiedrības uzticību valsts pārvaldei un tās darbiniekiem, kas ir svarīgs priekšnoteikums tiesiskas valsts attīstībai.
…