Latvijā Saeima likumu „Par valsts civildienestu” pieņēma 1994. gada 21. aprīlī. Tā mērķis bija sakārtot tiesiskās attiecības starp valsti un civildienestā strādājošajiem, kā arī noteikt kritērijus ierēdņu amata kandidātiem. Šajā likuma tika paredzēta arī civildienesta uzraudzība un pilnveidošana, kas tika uzticēta jaunizveidotajai Valsts civildienesta pārvaldei. Lai nodrošinātu ierēdņu profesionālās kvalifikācijas celšanu tika izveidota Valsts administrācijas skola.
Šai Valsts administrācijas skolai sākotnēji bija ļoti liela nozīme, jo cilvēkiem bija nepilnīga izglītība īpaši attiecībā uz personāla vadību, kas iepriekšējā režīma laikā bija brīvā tirgus sistēmai pilnīgi neatbilstoša, tādēļ šajā jomā apmācība un kvalifikācijas celšana bija ļoti nepieciešama. Bez tam 1994. gada likums „Par valsts civildienestu” paredzēja diezgan zemus kritērijus ierēdņa amata kandidātiem, attiecībā uz izglītības līmeni, jo bija nepieciešama vismaz vispārējā vidējā izglītība. Tomēr 2000. gada likumā tika noteiktas stingrākas izglītības prasības un darbam valsts civildienestā bija nepieciešama augstākā izglītība. Protams, ka likumā tika paredzēts pārejas posms augstākās izglītības iegūšanai, kā arī iestrādāta atruna, ka augstākā izglītība nav jāiegūst ierēdņiem kam līdz pensijas vecuma sasniegšanai likuma stāšanās brīdī ir palikuši 5 un mazāk gadi, ja tas ir nodarbināts ministrijā vai centrālajā valsts pārvaldes iestādē, kā arī ja ir palikuši līdz pensijai 6 un mazāk gadi un šis cilvēks ir nodarbināts ministriju un īpašu uzdevumu ministriju pakļautībā vai pārraudzībā esošajās iestādēs.
Tomēr tas radīja vēl lielākas problēmas ar kvalificētu darbinieku piesaisti valsts civildienestā, jo atalgojums tajā bija stipri zemāks nekā privātajā sektorā. Šī problēma ir aktuāla visā pasaulē, jo vienmēr ir svarīgi mēģināt valsts pārvaldē iesaistīt pēc iespējas kvalificētākus darbiniekus. Parasti šī atalgojuma starpība tiek kompensēta ar ļoti plašām sociālajām garantijām, kas sevī ietver – dzīvokļa pabalstu, atvaļinājuma pabalstu, pabalsts sakarā ar smagu nelaimes gadījumu, ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi, pabalsts sakarā ar bērna piedzimšanu, pabalsts sakarā ar pārcelšanu, pabalsts sakarā ar valsts civildienesta attiecību izbeigšanos no ierēdņa neatkarīgu apstākļu dēļ, ģimenes piemaksa par nestrādājošo laulāto, piemaksa par trešās un katras nākamās svešvalodas prasmi, kompensācija izglītībai un garantijas ierēdņa ievainojuma vai bojā ejas gadījumā. Šim arī ir jābūt tam izšķirošajam faktoram, kas cilvēku piesaista darbam valsts civildienestā.
…
