Pretgaisa aizsardzība Polijā
Pa vadību kopumā veica Polijas bruņoto spēku ģenerālinspektors caur Valsts aizsardzības komiteju, bet uz vietas to veica apgabalu korpusu apgabalu komandieri caur attiecīgo rajonu priekšniekiem vai atsevišķu punktu komandantiem. Iedzīvotāju informēšanā un PA propagandēšanās liela loma bija Gaisa un pretķīmiskās aizsardzības apvienība. Šajā apvienībā bija daudz dalībnieku, kuri regulāri maksāja biedra naudu un tās budžets bija aptuvenu 40 milj. zlotu. Galvenais apvienības uzdevums bija gaisa flotes attīstības atbalstīšana un civiliedzīvotāju apmācība PA jomā. Apvienība organizēja instruktoru apmācību, kas lasīja lekcijas skolās un lielo pilsētu iedzīvotāju vidū. Šī apvienība nodibināja „Civiliedzīvotāju pretķīmiskās aizsardzības skolu” Varšavā. Valdība atbalstīja apvienības darbību un 1930. gadā tika izveidota īpaša pārvaldes iestāžu komisija, kuras uzdevumos ietilpa nepieciešamo pretgaisa aizsardzības pasākumu izskatīšana un apstiprināšana.
Civilā aizsardzība citās valstīs
Rumānijā bija izstrādāta pretgaisa aizsardzības instrukcija, kurā tika doti norādījumi trauksmes organizēšanā, apgaismojuma regulēšanā, iedzīvotāju patvēruma organizēšanā, sanitārajos pasākumos, evakuācijā un ugunsdzēsības dienestu darbībā. Pretgaisa aizsardzības pasākumu organizācija lauku apvidos balstījās uz žandarmērijas pārvaldēm, bet pilsētās – uz ugunsdzēsēju profesionālajām organizācijām.
Somijā tika izveidota ķīmiskās aizsardzības biedrība, kas ar savu darbību aptvēra gandrīz visas valsts teritoriju.
Igaunijā bija izveidota pretgaisa aizsardzības savienība, kas pievērsa uzmanību citu valstu pieredzes pārņemšanai šajā jomā.
Nobeigums
Apskatot Latvijas pieredzi tagadējās civilās aizsardzības attīstībā un tās vēsturi, var redzēt, ka tās pamati tāpat kā tas bija pārējās Eiropas valstīs tika likti pēc I Pasaules kara, kad salīdzinoši daudz upuru bija pēc uzbrukumiem no gaisa. Tika arī paredzēti draudi no ķīmiskajiem, bakterioloģiskajiem ieročiem, kā arī dažādu veidu bumbu izmantošanas. Kaut arī dažādas pašaizsardzības metodes un taktika bija izstrādāta, normatīvo aktu bāze, kas regulēja civiliedzīvotāju un militārpersonu rīcību, kā arī vadību dažādu apdraudējumu gadījumos, tika izstrādāta Latvijā daudz vēlāk (1934. gada likums). Liela uzmanība tika pievērsta aizsargbūvju jeb patvertņu ierīkošanai, kas tika darīts arī padomju varas laikā. Mūsu valstī aizsargbūvju izveidošana un uzturēšana ir palikusi novārtā atšķirībā no citām Eiropas valstīm. PSRS laikā civilā aizsardzība bija cieši saistīta ar militāro, kas tika mācīta gandrīz katrā izglītības iestādē, tika sagatavoti arī uzņēmumu darbinieki. Veidojot civilās aizsardzības sistēmu, daudzas valstis saprata, ka tā efektīvi darbosies tikai tad, ja tajā būs iesaistītas visas iespējamās valstiskās un nevalstiskās organizācijas, kā arī visi iedzīvotāji. Nepieciešamais pasākums bija sabiedrības izglītošana pašaizsardzības jomā – lekcijas, brošūras, publikācijas žurnālos un avīzēs.
…
