Vispārējie ugunsdzēsības pasākumi.
Ugunsgrēki nodara lielus zaudējumus. Uguns iznīcina rūpniecības uzņēmumus, dzīvojamās mājas, skolas, slimnīcas, dažādas materiālās vērtības, mežus, sējumus utt.
Miera laikā ugunsgrēki rodas, galvenokārt nevērīgi apejoties ar sildierīcēm, no neizlabotiem elektrības vadiem, dūmvadiem, krāsnīm un pat no neuzmanīgi nomesta sērkociņa vai nenodzēsta cigaretes gala. Sevišķi viegli ugunsgrēki izceļas vietās, kur tiek pārkāpti ugunsdrošības noteikumi.
Kara laikā ugunsgrēki rodas aizdedzinošu līdzekļu lietošanas rezultātā. Lieli ugunsgrēki var izcelties no kodolsprādzieniem. Ugunsgrēku cēlonis var būt ne tikai gaismas starojums, bet arī triecienviļņu darbība.. Triecienvilnis var sagraut krāsnis un dūmvadus, radīt īssavienojumus elektriskajā tīklā, izsist logu stiklus, sagraut ēku sienas, jumtus, kā arī izsvaidīt degošos materiālus.
Savlaicīga ugunsdzēsības pasākumu realizēšana pilsētās un lauku apvidos dod iespēju ne tikai ātri likvidēt ugunsgrēkus, bet arī novērst to izcelšanos. Lielā Tēvijas kara pieredze rāda, kāda milzīga nozīme bija šiem pasākumiem kara laikā.…