Lai iedzīvotāji varētu laicīgi sagatavoties ārkārtas situācijām, t. sk. nelabvēlīgiem laika apstākļiem, sabiedrību informē, izmantojot plašsaziņas līdzekļus.
Lai vietējos iedzīvotājus būtu iespējams informēt par plūdu apdraudētajām teritorijām, pašvaldības nodrošina publisku pieeju t. s. plūdu kartēm.
Lai novērstu ugunsgrēka izcelšanos, tiek ievēroti dažādi drošības pasākumi. Iedzīvotājiem uguns lietošanai tiek izveidotas speciālas vietas – ugunskuri, pavardi, krāsnis –, kurās uguns tiek norobežota. Degšanas laikā uguns ir jāuzrauga, lai tā nenodzistu un neaizdedzinātu apkārtējos priekšmetus. Meža ugunsnedrošā laikposma iestāšanos un tā izbeigšanos nosaka ar Valsts meža dienesta rīkojumu un izsludina visā valsts teritorijā. Valsts meža dienests nosaka aizliegumus:
nomest degošus sērkociņus, izsmēķus vai citus gruzdošus priekšmetus; kurināt ugunskurus, izņemot atbilstoši ierīkotās vietās; atstāt ugunskuru bez uzraudzības; dedzināt sadzīves atkritumus un ciršanas atliekas; braukt ar mehāniskiem transportlīdzekļiem pa mežu un purviem ārpus ceļiem. Par šo ierobežojumu neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko sodu un kriminālatbildību.
Autore uzskata, ka sods nebūtu pareizais risinājums, cilvēki ir vairāk jāinformē par sekām un draudzīgi jāaicina uzturēt tīru un droši vidi sev apkārt, nevis iebiedēt ar lieliem naudas sodiem vai kriminālatbildību. Ir liela daļa cilveku, kuriem draudēšana ar sodu izraisa nesaprašanu vēl lielaku pretestību un vēlmi pārkāpt ierobežojumus. Kā piemēram, cilvēkiem, kuri nav saistīti ar attiecīgo jomu, vajadzētu skaidrot kāpēc nedrīkst iebraukt ar transportlīdzekli mežā vai kāpu zonā, nevis tikai uzlikt aizliegumu un draudēt ar sodu.
…
