Personvārdi gadu simtiem ir stabili valodas komponenti. Tie palīdz identificēt cilvēkus. Vārdu, uzvārdu, arī iesauku, mīļvārdiņu un hipokoristiku aizsākuma robežas īsti nav saskatāms, taču, kā liecina onomastu pētījumi, vispirms bijušas iesaukas, no kurām, iespējams, izauguši citi personvārdi.
Pētījuma temata izvēli ietekmēja tas, ka biju rakstījusi kursadarbu par iesaukām, mīļvārdiņiem un hipokoristikām. Pēc tam radās vēlēšanā izzināt arī personvārdu rašanos Latvijā. Tā kā liela daļa mūsdienu personvārdu ir citu tautu ietekmē radušies, tad tas ļāva konkretizēt tematu.
Arī latviešu valodas mācību procesā personvārdam ierādāma pienācīga vieta, jo skolēniem ir nepieciešama jautājuma izpratne. Pēc savas pieredzes zinu, ka to visu izprast ir grūti un, ja tas netiek izskaidrots, tad reizēm ir dzirdami aplami apgalvojumi, kas arī atklāts šajā pētījumā. Un bieži vien vecāki liek bērniem vārdus, par kuru nozīmi viņiem nav ne jausmas, tāpat arī par to cilmi. Tās, manuprāt, arī ir lielākās problēmas, kas saistās ar latviešu personvārdiem. Iepriekš teiktais arī noteica kursa darba temata aktualitāti.
Darba mērķis: savākt un apkopot informāciju par personvārdu rašanās vēsturi Latvijā un cittautu ietekmi uz tiem, analizēt pētāmo materiālu.
Darba uzdevumi:
apzināt zinātniskos pētījumus par antroponīmiem,
apkopot pētāmo materiālu pētījumā.
Metodes:
empīriskā metode – materiālu, faktu vākšana un apkopošana,
aprakstošā metode.
Teorētisko bāzi veido Ojāra Buša, Annas Stafeckas, Laimutes Balodes, Paula Baloža, Klāva Siliņa un Ainas Blinkenas raksti un Klāva Siliņa un Ernesta Bleses grāmatas par personvārdiem. …