Cīravas muižas komplekss atrodas Kurzemē, Liepājas rajonā, Cīravas pagastā, 49 km no Liepājas, 15 km no Aizputes. Novads starp Cīravu un Aizputi līdz 1560. gadam piederējis Vācu ordenim, pēc tam Cīravu iegūst dāņu hercogs Magnuss, 1596. gadā Polijas karalis Sigismunds III Cīravu izlēņoja savam kambarkungam Maidelim, 18. gs. Cīrava piederēja baronam H. F. fon Bēram, no 1782. gada – viņa znotam, Kazdangas baronam K. fon Manteifelim.1 Lai gan Cīravas muižas celtniecība pabeigta 1752. gadā,2 tātad periodā, kad Cīravas muižas teritorija atradusies barona H. F. fon Bēra īpašumā, Cīravas pils vārds tiek tradicionāli saistīts ar baronu Manteifeļu – Scēgu dzimtu.3 Barona K. fon Manteifeļa pēcnācēja – G. L. Manteifeļa (dz. 1790. gadā) – laikā 19. gs. 20. – 30. gados pabeigta muižas kompleksa (apbūves) izbūve, sākta muižas teritorijas labiekārtošana, daļēji pabeigta parka ar dīķi un salām izveide.4 Likumsakarīgi šķiet tas, ka Cīravas muiža 1905. gadā nav tikusi ne dedzināta, ne citādi postīta. Cīravas muižas vēsture liecina gan par Manteifelu saimniecisko rosību, gan par rūpēm par saviem cilvēkiem. Kur vien Manteifeļi iegādājās īpašumus, tur uzreiz cēla to, kas nepieciešams muižas cilvēkiem, pirmkārt, skolas. Arī Cīravas muižā pēc kungu mājas uzcelšanas, kā nākamā ēka celta skola (tagad – „Rožleju” mājas), kas atradusies tuvāk pagasta centram.5 Pēdējais Cīravas muižas mantinieks bija barons Leons Manteifelis – Scēge, 1920. gadā agrārās reformas ietvaros Cīravas muiža vācu izcelsmes baronu dzimtai tiek atsavināta.6 No 1922. gada līdz 1951. gadam pilī darbojas Meža skola, no 1953. gada līdz 1999. gada 15. septembrim ēkā strādā Cīravas Lauksaimniecības arodvidusskola.7 Jautājums par Cīravas muižas pils turpmāko izmantošanu un apsaimniekošanu aktuāls kļūst 1997. gada beigās, kad Cīravas lauksaimniecības skolā samazinās audzēkņu skaits, līdz ar to arī pilnvērtīgi izmantojamo telpu skaits.…
