-
Cīņa par Latvijas neatkarību
Novērtēts!
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
1. | Ievads | 3 |
2. | Tautas padomes nodibināšana | 3 |
3. | Latvijas valsts proklamēšana | 3 |
4. | Pagaidu valdība un cīņa ar lieliniekiem | 4 |
5. | Padomju valdība Latvijā | 7 |
6. | Pagaidu valdība Liepājā | 7 |
7. | Kurzemes atbrīvošana no lielinieku varas | 8 |
8. | 1919. gada 16. aprīļa apvērsums Liepājā | 10 |
9. | Rīgas atbrīvošana | 11 |
10. | Secinājumi | 12 |
11. | Izmantotās literatūras saraksts | 13 |
Beidzoties 1. pasaules karam Vācija parakstīja miera līgumu ar sabiedrotajiem, tika atbruņota un tai nācās atteikties no savām iekarotajām teritorijām. Neskatoties uz to Vācija bija spiesta maksāt reparācijas. Šajā laikā kad Vācija izveda savu karaspēku no iekarotajām teritorijām, šo teritoriju iedzīvotājiem radās iespēja izveidot pašiem savas valstis. Tā pēc 1. pasaules kara izveidojās virkne jaunu valstu: Igaunija, Lietuva, Somija, Polija, Čehoslovākija, Ungārija, Dienvidslāvija un Albānija, tostarp arī Latvija.
Tautas padomes nodibināšana.
Sabiedroto uzvarām Francijas frontē sekoja Vācijas revolūcija un tās militārās varas galīgs sabrukums. Vācija bija spiesta 1918. g. 11. novembrī parakstīt pamiera līgumu, pieņemot visus Sabiedroto noteikumus. Tā bija spiesta atteikties arī no Brestļitovskas miera līguma, tā pat apsolījās izvākt savus karapulkus no Baltijas zemēm laikā kādu noteiks Sabiedrotie. Šāds Vācijas varas sabrukums novērsa vienu no galvenajiem šķēršļiem kas, kavēja latviešu cenšanos pēc neatkarības. Izmantojot labvēlīgo situāciju, vajadzēja tikai pašiem latviešiem vienoties savā starpā par to, kas lai uzņemtos neatkarīgās Latvijas valsts dibināšanu un organizēšanu. Šai jautājumā iesākās sarunas starp Nacionālās padomes un Demokrātiskā bloka locekļiem. Beidzot 17. novembrī panāca galīgu vienošanos, nodibinot pilnīgi jaunu organizāciju – Latvijas tautas padomi. Tā sastāvēja no dažādu politisko partiju pārstāvjiem, pie kam katru partiju reprezentēja noteikts deputātu skaits. Zināmu vietu skaitu Tautas padomē atvēlēja arī mazākumtautību deputātiem, lai jaunā organizācija reprezentētu ne tikai latviešu tautu, bet visus Latvijas iedzīvotājus. Līdz Satversmes sapulces sanākšanai Tautas padome uzņēmās suverēno varu Latvijā. Par savu priekšsēdētāju Tautas padome ievēlēja J. Čaksti, par biedriem – M. Skujenieku un G. Zemgalu. Pagaidu valdības jeb pirmā ministru kabineta sastādīšanu uzdeva K. Ulmanim. Tautas padome nolēma jau nākošā dienā, 18. novembrī proklamēt Latvijas valsts nodibināšanu.…
2.Tautas padomes nodibināšana ...................................................... 3.lpp. 3.Latvijas valsts proklamēšana ......................................................... 3.lpp. 4.Pagaidu valdība un cīņa ar lieliniekiem ......................................... 4.lpp. 5.Padomju valdība Latvijā .................................................................. 7.lpp. 6.Pagaidu valdība Liepājā .................................................................. 7.lpp. 7.Kurzemes atbrīvošana no lielinieku varas .................................... 8.lpp. 8.1919. gada 16. aprīļa apvērsums Liepājā ...................................... 10.lpp. 9.Rīgas atbrīvošana
- AS "Liepājas metalurgs" vēsturiskā izveide (1882.-1935.)
- Cīņa par Latvijas neatkarību
- Liepāja
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvijas kultūra 19.gadsimtā
Referāts vidusskolai1
-
Vecais cilvēks Latvijas kultūrvidē
Referāts vidusskolai34
Novērtēts! -
Latvijas Kultūras muzejs "Dauderi"
Referāts vidusskolai7
-
Latviešu Zemnieku savienība pirmās Latvijas brīvvalsts laikā un mūsdienās
Referāts vidusskolai28
Novērtēts! -
Latvijas teritorija 16.-18.gadsimtā
Referāts vidusskolai12