Jebkurā sabiedrībā darbojas regulatoru sistēma, kurai ir liela nozīme sabiedrisko attiecību attīstībā un veidošanās procesā. Šie regulatori nosaka cilvēku un grupu uzvedību, kā arī nosaka robežas un sakārto sabiedriskās attiecības.
Starp šāda veida regulatoriem pieņemts izdalīt normatīvos un nenormatīvos sociālos regulatorus.
Normatīvie regulatori nosaka konkrētas robežas cilvēku uzvedībai, satur vienlīdzīgu uzvedības etalonu jeb normu. Normatīvie regulatori nodrošina noteiktu sabiedrisko attiecību stāvokli, arī sociālās piespiešanas paņēmienu palīdzību.
Visi normatīvie regulatori ietekmē un ir atkarīgi viens no otra sabiedrisko attiecību regulēšanas procesā.
Visi sociālie regulatori veido sociālas normas jeb vispārpieņemtus vai diezgan plaši izplātītus cilvēku uzvedības noteikumus.
Uzvedība ir sociāli nosacīta, pakļauta psiholoģiskam, ekonomiskam, idejiski politiskam, tiesiskam, morālam, estētiskam vērtējumam, regulējumam un audzināšanai. Plašāka nozīmē uzvedība ir indivīdu izturēšanās, aktivitātes procesa ilgstošākā laikposmā, kuras saglabāšanās, pielāgošanās un izziņas nolūkā atrodas mijiedarbība ar apkārtējo vidi un ir spējīgas uztvert, glabāt un pārveidot informāciju.
Šī referāta mērķis un galvenais uzdevums ir noskaidrot svarīgākos cilvēku uzvedības regulatorus un kas ietekmē uz cilvēku uzvedību.…