Piemēram, iedomāsimies, ka grupā ir desmit cilvēku. Šiem cilvēkiem kā indivīdiem ir savas emocijas un izjūtas, taču vienlaikus pastāv arī grupas emocijas un izjūtas, kas ir kaut kas vairāk nekā vienkārši visu grupas dalībnieku emociju kopsumma. Šo fenomenu vislabāk varam izjust un redzēt cilvēku uzvedībā lielos pūļos, piemēram, politiskos mītiņos, sporta spēlēs līdzjutēju vidū utt. Grupas dinamiku tāpat varam skatīt arī mazā grupā (biroja darbinieku grupā, nelielā projektu grupā utt.) un paraudzīties uz dinamiku starp grupām organizācijā, piemēram, attiecībām starp daļām vai nodaļām un pat augstākā dinamikas līmenī – starp sabiedrību un organizācijām, starp valstīm. Svarīgi ir mēģināt izprast, kā cilvēku sistēmas darbojas kā veselums, tas ir – izprast savstarpējo saistību starp grupām.
Grupas dinamika pastāv ne tikai lielajās, tas ir makro grupās, bet gan arī mazajās (Mikro). Bet piekrītu, ka katram atrodoties lielajā pūlī, makro grupā, un atrodoties mikro grupā, cilvēkam mainīsies uzvedība, jo lielajos pūļos cilvēks pakļausies pūlim un darīs to pašu, ko citi, bet mazajā pūlī, iespējams, viņš piedomās pie sava padarītā.
Secinājumi
Rakstot referātu autors secināja, ka personai atrodoties lielā pūlī rodas tā saucamais bara instinkts, kas lie viņam sekot pūlīt un darīt to ko nekad viņs nebūtu darījis, ja būtu atradies viens pats. Var secināt, ka sekojot bara instinktam tas noved pie sliktas ietekmes un sava viedokļa neuzklausīšanas.
Tāpat autors arī rakstos referātu secinājis, ka Mikro un Makro grupā cilvēku uzvedība atšķiras. Starp vairākām grupām darbojas grupas dinamika. Katrs indivīds grupā ir atšķirīgs.
…
