1948.gada 10.decembrī Parīzē ANO Ģenerālās Asamblejas sanāksmē tika pieņemta un pasludināta Vispārējā cilvēktiesību deklarācija. To uzskata “… kā kopīgo standartu visu tautu un nāciju sasniegumu, lai katrs cilvēks un sabiedrības daļa, paturot pastāvīgi prātā šo deklarāciju, censtos mācot un izglītojot veicināt šo tiesību un brīvību atzīšanu un pakāpeniski ar nacionālo un starptautisko līdzekļu palīdzību nodrošināt to vispārēju un efektīvu atzīšanu un ievērošanu.”
Vispārējā cilvēktiesību deklarācija bija pirmais solis starptautisko cilvēktiesību standartu veidošanas procesā. Šī konvencija ir viens no nozīmīgākajiem Eiropas Padomes sasniegumiem. Tas nosaka katra indivīda neatņemamās tiesības un brīvības, kā arī uzliek valstīm par pienākumu tās ievērot attiecībā uz viesiem, kas ir tajā jurisdikcijā.
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija pasludinājusi, ka katram cilvēkam jābūt apveltītam ar visām minētajām tiesībām un brīvībām neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, reliģijas, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās, mantiskā stāvokļa, dzimšanas vai citiem apstākļiem.
Kopš 1990.gada 4.maija, kad tika deklarēta Latvijas Republikas neatkarības atjaunošana, ir sperti būtiski soļi cilvēktiesību un brīvību realizācijas jomā. Jaunā Krimināllikuma un jauno Civilprocesa kodeksa, Kriminālprocesa kodeksa, Administratīvo pārkāpumu kodeksa un Administratīvā procesa kodeksa izstrādāšanas process turpinās.
1991.gada 10.decembrī Augstākā padome pieņēma īpašu likumu – “Cilvēka un pilsoņa tiesības un pienākumi”, kas šodien ir galvenais tiesību akts, kurš regulē cilvēktiesības Latvijā.…