-
Cilvēku tirdzniecības tiesiskie aspekti
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Ievads | 4 | |
1. | Cilvēku tirdzniecība vēsturiskajā aspektā | 7 |
2. | Cilvēku tirdzniecība laika posmā no 1990.g. – 21.gs. Cilvēku tirdzniecības būtība | 11 |
2.1 | Cilvēku audu un orgānu nelegālā tirdzniecība | 15 |
2.2 | Sievietes kā cilvēku tirdzniecības upuri | 16 |
2.3 | Krimināllikums saistībā ar cilvēku tirdzniecības veikšanu | 19 |
3. | Cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas tiesiskie aspekti | 24 |
Secinājumi | 29 | |
Literatūras saraksts | 32 |
Verdzības pamati ir saskatāmi senajā Romā, kur cilvēki tika pakļauti varenajam un stiprajam kungam. Jau pirms vairākiem gadu simtiem zemāk esošā tauta tika pakļauti savam saimniekam. Latvieši bija zemnieki gan pirms vācu, poļu, zviedru un krievu iebrukumiem, gan pēc tam. Apgalvojot, ka šie 700 gadi ir bijuši verdzības gadi, mēs vienkārši meklētu kādu uz kuru varētu uzvelt vainu par to, ka Latvija neattīstījās tik pat strauju kā citas Eiropas valstis, piemēram, Vācija, Lielbritānija, Francija u.c.. Vienkārši latvieši visus šos 700 gadus to vien darīja kā domāja un rūpējās par zemes apsaimniekošanu, graudu audzēšanu un lopu pabarošanu. Verdzība tika ievērjoma starp zemniekiem, kuri nespēja nodrošināt sev normālus dzīves apstākļus, kā arī jāmin – zemniekiem zeme tika atņemta, tiem nācās maksāt nodokļus un strādāt pie sava saimnieka.
Zemnieki – muižnieku varai pakļautie dzimtcilvēki, klaušu un nodevu pildītāji muižu novados, kas juridiski daudzējādā ziņā bija pielīdzināti romiešu vergiem. Šie ļaudis visumā tika uzskatīti par zemu zemnieku kārtu (Bauerstand), bez politiskas varas un gandrīz bez kādām tiesībām: „Zemnieku kārtai...ir maz tiesību”.1 Livonijas laikā ( no 12.gs. beigām līdz 1561.g) zemnieki dzīvoja pēc paražu tiesībām un jau sākot ar 13.gs. beigām valsts varu vairāk neinteresēja zemnieku tiesību pozitīvā nozīme. Laika posmā līdz Livonijas vasaļvalstu konfederācijas sabrukumam, zemnieku tiesiskā stāvokļa satura papildinājumi tika veikti ar trejādu normatīvo tiesību aktu palīdzību. Tātad lantāga leģistatīvo darbību, romiešu kanonisko tiesību recepciju un vasaļu un vasaļvalstu savstarpējiem līgumiem un diplomātisko saraksti ar pilsētām.2 Ar 13.gs. beigām zemnieki tika pakļauti baznīcas tiesībām. Zemnieku tiesību lielāko daļu veidoja krimināltiesības, tajās pastāvēja asinsatriebības princips, ko pamazām nomainīja kompozīcijas sistēma, kas tika pārņemta no ģermāņiem.
Laika posmā līdz Livonijas vasaļvalstu konfederācijas sabrukumam zemnieku tiesiskā stāvokļa satura papildinājumi tika veikti ar trejādu normatīvo tiesību aktu palīdzību:
Landtāga leģistatīvo darbību;
Romiešu kanonisko tiesību recepciju;
Vasaļu un vasaļvalstu savstarpējiem līgumiem un diplomātisko saraksti ar pilsētām.3
Zemnieki bija dažādu tautību, bet Vācu muižnieki maz interesējās, kādas tautības viņu zemnieki, un lietoja veco apzīmējumu – nevāci. Gotharda privilēģija piešķīra Kurzemes muižniekiem plašākas tiesības uz saviem zemniekiem, nekā tas bija agrāk Livonijā, jo tad muižniekiem nebija dota „augstākā un zemākā” tiesas spriešanas vara. Un jau 16.gs. zemnieki tika iesaistīti aizvien dziļāk dzimtbūšanā, tika pierakstīti ne tikai kā muižu zemes piederums, bet arī tika pakļauti neierobežotai muižnieku patvaļai. Zemnieku beztiesisko stāvokli 1617.g. juridiski noformēja Kurzemes statūti, šis likums dzimtzemniekus pielīdzinaja romiešu vergiem, cik vien, protams, tas feodālisma apstākļos bija iespējams.…
Cilvēku tirdzniecība ir kļuvusi par globālu, organizētu biznesu, kas tirgotājiem un noziedzniekiem sniedz milzīgus ienākumus. Cilvēku tirdzniecība ir lielā mērā nopietns cilvēktiesību pārkāpums, kas ne tikai grauj emocionālo labklājību, bet arī fizisko un morālo. Jau pirms vairākiem gadu simtiem, vairākās valstīs bija ievērojama masveida cilvēku ekspluatācija, proti pastāvēja verdzība. Tauta cīnijās par teritorijām, tādā veidā iekarojot dažādas zemes un apmetoties tur uz dzīvi. Cilvēki tika pakļauti verdzībai, tapa nežēlīgi izmantoti un izsmieti. Arī tad pastāvēja masveida prostitūcija, bērna iekļaušana verdzībā. Tomēr, kad šī situācija pārkāpa visas minimālās robežas, apkārtējie iedzīvotāji sāka pievērst lielāku uzmanību – cilvēku verdzībai. Latvijas teritorijā iedzīvotājus iedalīja dižciltīgajos zemes īpašniekos un tiem bija pakļauti liela daļa zemnieku. Zemnieki tik aplaupīti, tomēr muižnieki, kas bija varenāki par zemniekiem, saprata, ka lietderīgāk zemniekus atbrīvot pakāpeniski vairāku gadu laikā. Tika konstatēti vairāki fakti, kas tika noslēpti no citu redzes loka. Sākās nelegālā cilvēku tirdzniecība, nabadzīgiem cilvēkiem ar varu atņēma zemi, māju un stiprākos mājas iedzīvotājus pārdeva bagātiem cilvēkiem, kuri tos nodarbināja savām vajadzībām. Netika ievērotas cilvēku pamattiesības. Jau 20.gadsimta beigās un jaunās tūkstošgades civilizācijas attīstība iezīmējās ar jaunām īpatnībām un standartiem, kurām bija ne tikai politiska nozīme, bet arī kriminoloģiska nozīme. Kriminoloģija tika plaši izplatīta ar tādu faktu, kā cilvēku nelegālā tirdzniecība. Masveida cilvēku izvešana no valsts, orgānu pārdošana, bērnu un jauniešu prostitūcija, kā arī cilvēku pārdošanu verdzībai, tas ir viens no rupjākajiem cilvēku pārkāpumiem. Latvijā cilvēku tirdzniecību problēma saasinājās 90.gadu sākumā, kad robežas tika atvērtas, un pilnīgi bez saistībām varēja veikt dažādus noziegumus. Tomēr cilvēki, kas veica šos noziegumus, neapzinājās, ka sekas var būt drausmīgas. Tāpēc, kad cilvēku tirdzniecība kļuva par aktuālu tēmu Latvijas teritorija, tika izstrādāti Krimināllikumā noteikti panti , kas noteica pārkāpumu sodāmību. Katru gadu, šo noziegumu skaits arvien vairāk pieaug, jo ārpus Latvijas robežām, orgānu pārdošana ir izplatīta problēma, un par orgāniem maksā diez gan vilinoši lielu summu un šī naudas prēmija realizē cilvēku plānus. Katru dienu, masu mēdiji ziņo, par notiekošo valstī. Pazūd jaunieši, jo it īpaši jaunieši ir popularizēti prosititūcijā. Šī problēma pastāv ne tikai Latvijā, bet arī visās Baltijas valstīs, kā arī visā Eiropā – pasaulē. Tā ir aktuāla tēma, ko pēta jau vairāki un tai tiek pievērsta liela uzmanība, ikviena organizācija, kas karo ar šāda veida noziegumiem, izprot – kādas psiholoģiskas un morālas problēmas var rasties, izdzīvojot tirdzniecību starp divu valstu pārstāvjiem. Cilvēki, kuri piedzīvo šāda veida krimināldarbības ar grūtībām atgūstas, jo tas ir ne tikai psiholoģiski smagi, bet arī garīgi un fiziski. Ikdienā, nākas sastapties arī ar cilvēku orgānu pārdošanu. Par samērā vilinošu cenu, cilvēks ir gatavs pārdot savas nieres, aknas vai arī citus orgānus, jo kā zināms par orgāniem saņem diezgan brangu summu. Manuprāt 21.gs. tā ir viena no populārākajām problēmām valstī, it īpaši ekonomiskās krīzes laikā, kad valstī daudz bezdarbnieku, un viens no veidiem kā pelnīt naudu ir cilvēku un to orgānu tirdzniecība. Latvija ir ne tikai ES iestājusies, bet arī ir NATO dalībvalsts, visas robežas ir atvērtas, tāpēc notiek dažāda veida mahinācijas, kas bendē cilvēku dzīvi. Notiek masveida apkarošanas pret šāda veida tirdzniedzībām, tomēr kā zināms, tauta kā darīja tā un turpinās darīt, un kriminālkodeksi un panti nespēs viņus apstādināt.
- Cilvēku tirdzniecības tiesiskie aspekti
- Ekonomiskā noziedzība
- Narkomānija no likuma viedokļa
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Narkomānija no likuma viedokļa
Referāts augstskolai23
Novērtēts! -
Ekonomiskā noziedzība
Referāts augstskolai9
-
Korupcija
Referāts augstskolai10
-
Eiropas līguma stāšanās spēkā un ar to saistītās problēmas
Referāts augstskolai9
-
Nekustamā īpašuma pirkšanas līgums
Referāts augstskolai21