Pievienot darbus Atzīmētie0
Darbs ir veiksmīgi atzīmēts!

Atzīmētie darbi

Skatītie0

Skatītie darbi

Grozs0
Darbs ir sekmīgi pievienots grozam!

Grozs

Reģistrēties

interneta bibliotēka
Atlants.lv bibliotēka
Akcijas un īpašie piedāvājumi 2 Atvērt
4,49 € Ielikt grozā
Gribi lētāk?
Identifikators:726166
 
Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 09.12.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 12 vienības
Atsauces: Ir
SatursAizvērt
Nr. Sadaļas nosaukums  Lpp.
  Ievads    4
1.  Cilvēku tirdzniecība vēsturiskajā aspektā    7
2.  Cilvēku tirdzniecība laika posmā no 1990.g. – 21.gs. Cilvēku tirdzniecības būtība    11
2.1  Cilvēku audu un orgānu nelegālā tirdzniecība    15
2.2  Sievietes kā cilvēku tirdzniecības upuri    16
2.3  Krimināllikums saistībā ar cilvēku tirdzniecības veikšanu    19
3.  Cilvēku tirdzniecības novēršanas un apkarošanas tiesiskie aspekti    24
  Secinājumi    29
  Literatūras saraksts    32
Darba fragmentsAizvērt

Verdzības pamati ir saskatāmi senajā Romā, kur cilvēki tika pakļauti varenajam un stiprajam kungam. Jau pirms vairākiem gadu simtiem zemāk esošā tauta tika pakļauti savam saimniekam. Latvieši bija zemnieki gan pirms vācu, poļu, zviedru un krievu iebrukumiem, gan pēc tam. Apgalvojot, ka šie 700 gadi ir bijuši verdzības gadi, mēs vienkārši meklētu kādu uz kuru varētu uzvelt vainu par to, ka Latvija neattīstījās tik pat strauju kā citas Eiropas valstis, piemēram, Vācija, Lielbritānija, Francija u.c.. Vienkārši latvieši visus šos 700 gadus to vien darīja kā domāja un rūpējās par zemes apsaimniekošanu, graudu audzēšanu un lopu pabarošanu. Verdzība tika ievērjoma starp zemniekiem, kuri nespēja nodrošināt sev normālus dzīves apstākļus, kā arī jāmin – zemniekiem zeme tika atņemta, tiem nācās maksāt nodokļus un strādāt pie sava saimnieka.
Zemnieki – muižnieku varai pakļautie dzimtcilvēki, klaušu un nodevu pildītāji muižu novados, kas juridiski daudzējādā ziņā bija pielīdzināti romiešu vergiem. Šie ļaudis visumā tika uzskatīti par zemu zemnieku kārtu (Bauerstand), bez politiskas varas un gandrīz bez kādām tiesībām: „Zemnieku kārtai...ir maz tiesību”.1 Livonijas laikā ( no 12.gs. beigām līdz 1561.g) zemnieki dzīvoja pēc paražu tiesībām un jau sākot ar 13.gs. beigām valsts varu vairāk neinteresēja zemnieku tiesību pozitīvā nozīme. Laika posmā līdz Livonijas vasaļvalstu konfederācijas sabrukumam, zemnieku tiesiskā stāvokļa satura papildinājumi tika veikti ar trejādu normatīvo tiesību aktu palīdzību. Tātad lantāga leģistatīvo darbību, romiešu kanonisko tiesību recepciju un vasaļu un vasaļvalstu savstarpējiem līgumiem un diplomātisko saraksti ar pilsētām.2 Ar 13.gs. beigām zemnieki tika pakļauti baznīcas tiesībām. Zemnieku tiesību lielāko daļu veidoja krimināltiesības, tajās pastāvēja asinsatriebības princips, ko pamazām nomainīja kompozīcijas sistēma, kas tika pārņemta no ģermāņiem.
Laika posmā līdz Livonijas vasaļvalstu konfederācijas sabrukumam zemnieku tiesiskā stāvokļa satura papildinājumi tika veikti ar trejādu normatīvo tiesību aktu palīdzību:
Landtāga leģistatīvo darbību;
Romiešu kanonisko tiesību recepciju;
Vasaļu un vasaļvalstu savstarpējiem līgumiem un diplomātisko saraksti ar pilsētām.3
Zemnieki bija dažādu tautību, bet Vācu muižnieki maz interesējās, kādas tautības viņu zemnieki, un lietoja veco apzīmējumu – nevāci. Gotharda privilēģija piešķīra Kurzemes muižniekiem plašākas tiesības uz saviem zemniekiem, nekā tas bija agrāk Livonijā, jo tad muižniekiem nebija dota „augstākā un zemākā” tiesas spriešanas vara. Un jau 16.gs. zemnieki tika iesaistīti aizvien dziļāk dzimtbūšanā, tika pierakstīti ne tikai kā muižu zemes piederums, bet arī tika pakļauti neierobežotai muižnieku patvaļai. Zemnieku beztiesisko stāvokli 1617.g. juridiski noformēja Kurzemes statūti, šis likums dzimtzemniekus pielīdzinaja romiešu vergiem, cik vien, protams, tas feodālisma apstākļos bija iespējams.…

Autora komentārsAtvērt
Darbu komplekts:
IZDEVĪGI pirkt komplektā ietaupīsi −5,98 €
Materiālu komplekts Nr. 1120357
Parādīt vairāk līdzīgos ...

Atlants

Izvēlies autorizēšanās veidu

E-pasts + parole

E-pasts + parole

Norādīta nepareiza e-pasta adrese vai parole!
Ienākt

Aizmirsi paroli?

Draugiem.pase
Facebook

Neesi reģistrējies?

Reģistrējies un saņem bez maksas!

Lai saņemtu bezmaksas darbus no Atlants.lv, ir nepieciešams reģistrēties. Tas ir vienkārši un aizņems vien dažas sekundes.

Ja Tu jau esi reģistrējies, vari vienkārši un varēsi saņemt bezmaksas darbus.

Atcelt Reģistrēties