Cilvēku tirdzniecības krimināltiesiskais raksturojums

Nobeigums
No izpētes rezultātiem izrietošie secinājumi un priekšlikumi:
• Cilvēku tirdzniecība ir kļūvusi par globālu, organizētu biznesu, kas tirgotājiem un noziedzīgiem sindikātiem sniedz milzīgus ienākumus.
• Verdzības institūts pastāvēja jau pirms mūsu ēras cilšu sabiedrības laikmetā Verdzība ir senāka par rakstu valodu, un tā ir eksistējusi visās zemes civilizācijās. Tieši pateicoties šim neizsmeļamajam lētajam darbaspēkam attīstījās mūsdienu lielvalstis. Laika gaitā verdzības formas un veidi ir mainījušies, bet būtībā mūsdienu cilvēku tirdzniecība nozīmē to pašu, ko pirms tūkstošiem gadu – cilvēki pārdod cilvēkus.
• Apvienoto Nāciju Organizācija ir pirmā Starptautiskā organizācija , kura noteica cilvēku tirdzniecības definīciju.
• Palermo Protokols ir kļuvis par vienu no galvenajiem dokumentiem, kas regulē cilvēku tirdzniecības apkarošanu un valstu nepieciešamo rīcību šajā jomā. Latvijas Republikā Palermo Protokols tika ieviests 2004. gadā.
• Cilvēku tirdzniecībai ir viens galvenais mērķis – personas ekspluatācija. Personas ekspluatācija nozīmē personas izmantošanu dažādiem nolūkiem, parasti peļņas gūšanai.
• Tiek izdalīti šādi cilvēku tirdzniecības veidi: prostitūcija un citas seksuālās ekspluatācijas formas, piespiedu darbs vai pakalpojumi, verdzība un orgānu izņemšana.
• Pasaulē cilvēku tirdzniecība notiek no nabadzīgākiem reģioniem/valstīm uz bagātākiem reģioniem/valstīm.
• Cilvēku tirdzniecības problēma Latvijas likumdošanā tika definēta 2002. gadā un šī problēma tiek aktīvi risināta. Cilvēku tirdzniecības problēmai Latvijā piemīt vairākas īpatnības, kas to atšķir no citām Eiropas Savienības un pasaules valstīm.
…