Noziedzība pret cilvēku ļoti dažādos tās aspektos pastāv ne tikai mūsdienās, bet ir pastāvējusi jau krietni senā pagātnē. Kā viena no aktuālākajām noziedzības formām pret cilvēku ir cilvēku tirdzniecība. Atšķirībā no cilvēku tirdzniecības pirms mūsu ēras, kad cilvēkus tirgoja smaga fiziska darba veikšanas nolūkos (vergu tirdzniecība), šodien šī necilvēcīgā darbība sevī ietver daudz plašākus cilvēku tirdzniecības nolūkus un mērķus – ne tikai piespiedu darbs, bet arī seksuālo pakalpojumu sniegšana, kā arī cilvēku izmantošana orgānu tirdzniecībā. Šīs problēmas aktualizēšanās un briesmīgās sekas liek aizdomāties par šīs noziedzības cēloņiem, sekām un sabiedrības attieksmi pret cilvēku tirdzniecības upuriem.
Cilvēku tirdzniecība Latvijā kā jebkurā citā sociālekonomiski ne visai labvēlīgā valstī eksistē un aizvien attīstās. Iespējams, ka šīs briesmīgās pret cilvēku vērstās noziedzības formas attīstīšanās un aktualizēšanās ir likumsakarīga parādība, kas skaidrojama ar šīs problēmas vispārēju strauju globalizēšanos. Latvijas sociālekonomiskā situācija ir pat ļoti labvēlīga cilvēku tirdzniecības attīstīšanai – zems vidējais ienākumu līmenis, relatīvi liels bezdarbs, salīdzinoši daudz cilvēku ar zemu izglītības līmeni un citi saistīti faktori.
Bieži vien sabiedrībā ir vērojama neiecietība pret cilvēku tirdzniecības upuriem un neizpratne, kāpēc cilvēki piekrīt dažādiem apšaubāmiem darba piedāvājumiem ārzemēs. Iespējams, ka Latvijā vairums cilvēku šai problēmai velta pārāk maz uzmanības. Cilvēki nav ieinteresēti informācijas par cilvēku tirdzniecību dziļākas analīzes veikšanā. Līdz ar to rodas ievērojamas informācijas interpretācijas nobīdes. Lai raksturotu šī pētījuma koncepciju un lai strukturētu un organizētu darba gaitu, tiek izvirzīta šāda hipotēze – informācijas par cilvēku tirdzniecību virspusējas uztveres un interpretācijas rezultātā Latvijā tiek nosodīti cilvēku tirdzniecības upuri, nevis noziedznieki. …