IEVADS
Mūsdienās cilvēku tirdzniecība ir aktuāla, taču maz apzināta zinātnisko pētījumu problēma. Dota parādība skar ne vien Latviju, bet arī visu pasauli. Pirms runāt par šīs problēmas cēloņiem un sekām, par tās attīstības vēsturi un nozīmību katram pasaules iedzīvotājam, kā arī tiesiskajiem aspektiem ir jāizprot pats jēdziens-„cilvēku tirdzniecība”. Cilvēka tirdzniecība ir rupjš cilvēka tiesību pārkāpums, kura galvenais mērķis ir personas ekspluatācija. Cilvēka ekspluatācija ir personas izmantošana dažādiem nolūkiem, parasti peļņas gūšanai: prostitūcijai un citu formu seksuālajai izmantošanai, piespiedu darbam, verdzībai un orgānu izņemšanai. Cilvēka tirdzniecība ir cilvēktiesību pārkāpums un nopietns kriminālnoziegums, kurš grauj ne tikai cilvēka fizisko veselību, bet arī garīgo stāvokli un psihisko stabilitāti.
Autors izvēlējās šo tēmu, jo cilvēku tirdzniecība mūsdienās ir kļuvusi par vienu no aktuālākam problēmām, par kuru ir vērts aizdomāties un runāt, jo katru gadu tūkstošiem Latvijas pilsoņu tiek reģistrēti kā cilvēku tirdzniecības upuri. Tas ir milzīgs skaitlis, kurš ar katru gadu pieaug.
Par šo tēmu ir nepieciešams runāt, jo tā ir mazs izpētīta, kaut arī ir kļuvusi par vienu no pasaules mēroga svarīgākajām problēmām. Par cilvēku tirdzniecības upuri var kļūt ikviens cilvēks, tādēļ ļoti svarīga nozīme ir cilvēku informētībai un par to ir jārūpējas gan valdībai, gan valsts sociālajai nozarei. Valstij ir pienākums nodrošināt cilvēktiesību aizsardzību un pamattiesību pilnvērtīgu izpildi, autors šajā darbā vēlas izpētīt Latvijai saistošos starptautiskos un nacionālos normatīvos aktus, kas rod šādu pienākumu.
„Gadskārtējā ziņojumā par cilvēku kontrabandas stāvokli pasaulē minēts, ka Latvijas valdība pilnībā neatbilst minimālajiem standartiem cilvēku tirdzniecības apkarošanai, tomēr tā veic ievērojamus centienus, lai to panāktu. Latvijā nav vispusīga likuma pret personu kontrabandu un tirdzniecību, tomēr cilvēku pārvadāšana seksuālai izmantošanai ir aizliegta.” Šādas ziņas 2002.gadā ir sniegtas ASV Valsts departamenta ziņojumā, atzīmējot, ka 2001. gadā ir manāma policijas aktīvāka darbība cilvēku kontrabandas apkarošanā.
Tāpēc autors vēlas izpētīt, novērtēt šī rupjā cilvēktiesību pārkāpuma ierobežojumus un apkarošanas panākumus, un attīstības tendences peēdējos gados.
Pētot šo tēmu tika izvēlētas atbilstošās pētījuma metodes – zinātniskās literatūras un normatīvu dokumentu analīze, pētnieciskā avotu kritika un izvērtēšana. Pētījuma laikā tiks analizēti statistiskie dati, interneta publikācijas, zinātniskas literatūras raksti, ka arī upuru liecības. Tieši no šiem avotiem tiks iegūta svarīgāka informācija, ar kuras palīdzību tiks sasniegti šī referāta mērķis un uzdevumi. Otra metode ir visas iegūtas informācijas izvērtēšana, tas nozīme autora subjektīva viedokļa izklāstīšana un visas iegūtas informācijas novērtēšana. Šīs divas metodes lieliski papildina viena otru, jo neviens zinātniskās pētīšanas darbs nevar būt balstīts uz vienu analīzi vai arī uz sava viedokļa izklāstīšanu, šīm abām metodēm jābūt samērīgi un proporcionāli iekļautām darbā.
Cilvēku tirdzniecība ir ļoti interesants pētīšanas objekts, tam ir sena attīstības vēsture. Taču laika gaitā šīs cilvēktiesību pārkāpums arī mēroja savu attīstības ceļu, arvien vairāk pilnveidojoties un pakļaujot briesmām arvien lielāku cilvēku skaitu. Tas bija un ka liecina statistikas dati arī paliks nopietnākais cilvēku tiesību pārkāpums, ja vien katrs valsts iedzīvotājs neiesaistīsies cīņa pret to. Sabiedrība nepievērš vajadzīgo uzmanību cilvēku tirdzniecībai, tikai kad šī nelaime notiek ar mums tuviem cilvēkiem, mēs sākam aizdomāties par tās nopietnību un bīstamību. Cilvēcei ir jābūt vienotai un cilvēkiem ir jācenšas pasargāt viens otru, un tikai tad mums ir iespēja gūt uzvaru par šo nežēlīgo cilvēktiesību pārkāpumu.
…
