Cilvēku resursu ekonomika

Latvijas jaunā Darba likuma, kas stājās spēkā 2002.gada 1.jūnijā, mērķis ir izveidot efektīvu, modernu un veiksmīgu cilvēku resursu vadīšanas procesu, kurš vienlīdz atbalsta gan lielo un mazo uzņēmēju, gan darbinieku intereses, kā arī nodrošina visaptverošu juridisko struktūru darba devēju un darbinieku attiecībām.
Darba tiesiskās attiecības ir tiesiskas attiecības starp darbinieku un darba devēju, kurās darbinieks uzņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties noteiktai darba kārtībai un darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs - maksāt nolīgto darba samaksu un nodrošināt taisnīgus, drošus un veselībai nekaitīgus darba apstākļus. Likumā tiek noteikti darba tiesību sistēmas galvenie principi un termini, piemēram, tādi principi kā darbinieku tiesisko stāvokli pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība, vienlīdzīgas tiesības, darbinieku un darba devēju tiesības apvienoties organizācijās, lai aizstāvētu savas sociālās, ekonomiskās un profesionālās tiesības un intereses. Īpaši likumā tiek akcentēts vienlīdzīgu tiesību princips, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi darba tiesiskajās attiecībās atkarībā no personas rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, vai citiem apstākļiem. …