Cilvēki tāpat kā dzīvnieki ir daļa no dabas. Neskatoties uz augsti attīstītu mūsdienu cilvēku domāšanu, modernajām tehnoloģijām un mūsdienu mācībām par apkārtējas vides aizsardzības jautājumiem, cilvēki rīkojas pēc instinkta, ko „ieprogrammējusi” daba. Pamatā tas maz atšķiras no dzīvnieku instinkta, neieskaitot to, ka cilvēki jau sen ir iekarojuši dabu. Cilvēkam ir nepieciešama bioloģiski komfortabla vide, lai nodrošinātu populācijas izdzīvošanas spēju un ilgtspējīgu attīstību. Ir svarīga netikai barības pieejamība un tās pietiekams daudzums dotajā vidē, bet arī organizēta telpa, kas ir cilvēkam vai cilvēku grupai apkārt. Cilvēks organizē dzīves vidi, no vienas puses, ārējo faktoru ietekmē, no otras puses, izmainot šos faktorus savas pasaules apziņas robežās. Mūsdienās dabas vides pārveidošana un/vai saglabāšana (arī cilvēku - dabas attiecības vispārīgā skatījumā) tiek regulēta ar daudzmaz vispārpieņemtiem lēmumiem, rīkojumiem, aprobežojumiem. Taču, atskatoties vēsturē, senos laikos katrs atsevišķs etnoss iedarbojās uz to apdzīvotu teritoriju saskaņā ar savu pasaules redzējumu, vajadzībām.…