LR Krimināllikums paredz atbildību par vēl vienu noziedzīgu nodarījumu, kur subjekts ir ārstniecības persona, tas ir cilvēka audu un orgānu nelikumīga izņemšana. Par to atbildība ir paredzēta KL 139.p. Pantā paredzētais noziedzīgs nodarījums ir mazāk smags noziegums (par kuru soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem, atņemot tiesības nodarboties ar ārstniecību uz laiku līdz pieciem gadiem), kas, ka raksta savos komentāros Dr.iur. V.Liholaja, „apdraud dzīva cilvēka tiesības uz savu veselību un jau miruša cilvēka izvēles tiesības attiecībā uz sava ķermeņa audu un orgānu izmantošanu transplantācijai vai zinātniskiem mērķiem, kuras izteiktas vēl viņam dzīvot esot”.1
Saskaņā ar ES Pamattiesību Hartas 3.p. „ikvienai personai ir tiesības uz fiziskās un garīgas neaizskaramības ievērošanu. Medicīnas un bioloģijas jomā jo īpaši jāievēro: attiecīgas personas apzināta un brīva piekrišana saskaņā ar likumā noteiktām procedūrām; aizliegums izmantot cilvēka ķermeni un tās daļas kā peļņas avotu; cilvēka reproduktīvās klonēšanas aizliegums”. Valsts aizsarga cilvēka tiesības uz veselību. Cilvēka ķermeņa un audu izmantošanu un kārtību, kādā dzīva vai miruša cilvēka ķermeņa orgānus un audus var izmantot transplantācijai, zinātniskiem un mācību mērķiem u.c. nolūkam nosaka Ministru kabineta noteikumi, tie ir: 1992.gadā 15.decembrī pieņemtais likums „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā”2 un MK noteikumi Nr.398 „Cilvēka audu un orgānu uzkrāšanas, uzglabāšanas un izmantošanas kārtība”, kas ir izdoti saskaņā ar iepriekšminēto likumu. 18.panta otro daļu.3
Likuma „Par miruša cilvēka ķermeņa aizsardzību un cilvēka audu un orgānu izmantošanu medicīnā” mērķis ir pasargāt miruša cilvēka ķermeni no necienīgas un nelikumīgas rīcības ar to.…
