Cilvēku ar garīgās attīstības traucējumiem integrēšana sabiedrībā

„Lielākai daļai personu ar garīgās attīstības traucējumiem ir savi sapņi un nodomi – tas ko viņi gaida no savas dzīves. Tieši tāpat kā pārējie cilvēki, viņi vēlas paši kontrolēt situāciju un pieņemt lēmumus par to. Viņi vēlas draugus, iesaistīties sabiedrības dzīvē un aktivitātēs, grib justies vērtīgi, kā arī sociāli noderīgi. Viņi vēlas kā pilsoņi piedalīties valdības vēlēšanās. Vēlas izvēlēties ceļu savu mērķu sasniegšanai, arī tas ir saistīts ar zināmu risku un kļūdām. Vēlas tikt pieņemti tādi, kādi viņi ir (romantiski un seksuāli). Pareizāk sakot, personas ar garīgās attīstības traucējumiem vēlas tieši to pašu, ko lielākā daļa cilvēku sabiedrībā.” (H. Brown & S. Benson).(12.)
Latvijā cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem dzīvo noslēgtā vidē, līdz ar to liela sabiedrības daļa neizprot šo cilvēku problēmas. Starp cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem un sabiedrību trūkst saskarsmes, sabiedrības pieredzes un informācijas. Sabiedrība pamatā baidās no šiem cilvēkiem. Garīgās slimības ietekmē cilvēka funkcionēšanas un domāšanas procesus, tādejādi neļaujot iekļauties sabiedrībā.
Patlaban Latvijā vairāk nekā 60 000 cilvēku ciešs no vieglākiem vai smagākiem psihiskiem traucējumiem, kas ietekmē viņu spriešanas, izpratnes, uztveres, prasmju un zināšanu līmeni.
Klientiem ar garīga rakstura attīstības traucējumiem jānodrošina tādi paši sadzīves apstākļi, kādus atzīst par labu visiem pārējiem cilvēkiem. Normalizācijas princips nozīmē, ka visām personām ar garīgās attīstības un funkcionāliem traucējumiem tiek padarīts pieejams ikdienas dzīvesveids un dzīves nosacījumi tiek pielīdzināti tiem, kas pašlaik pastāv apkārtējā sabiedrībā vai faktiski tos padara līdzvērtīgus. Garīgi slimi cilvēki ir viena no mazaizsargātām grupām ar invaliditāti.…