Cilvēktiesību idejas sākotne atrodama jau seno filozofu traktātos, pie tam pirmie rakstītie avoti jau pirms antīkā laikmeta. Pirmie demokrātisko ideju principi parādījās sengrieķu un romiešu domātāju darbos. Pirmie cilvēktiesību formulējumi parādās jau 13. gadsimtā. Pēc Otrā pasaules kara tika izveidota ANO un arī jēdziens „cilvēktiesības”. ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ir kļuvusi par ANO galveno avotu visām turpmākajām darbībām cilvēktiesību attīstīšanā, lai arī sākumā tai nebija pienākuma rakstura.
Ja iepriekš par starptautisko tiesību subjektiem tika uzskatītas tikai valstis, tad pēc Vispārējās Cilvēktiesību deklarācijas nenoliedzami arī indivīdi. Starptautiskās cilvēktiesības pamazām ir kļuvušas par starptautisko tiesību regulēšanas priekšmetu. Tās ir padarījušas nozīmīgākus tieši indivīdus, līdz ar to valstīm nākas rēķināties ar viņu vajadzībām un tiesībām. To nostiprinājušas ir humanitārās tiesības, kas paredz pēc ANO Drošības Padomes rīkojuma arī militāru iejaukšanos valstī, kurā ir novērojami nopietni cilvēktiesību pārkāpumi.
ANO ieguldījums cilvēktiesību attīstībā ir jāvērtē globālā mērogā, kaut arī nenoliedzami liela nozīme ir bijusi arī reģionālajām organizācijām. Jāuzsver, ka ANO ir iezīmējusi starptautisko cilvēktiesību vadlīnijas, kas turpmāk parādās visos ar cilvēktiesībām saistītos starptautiskos dokumentos. Šajā darbā centīšos apskatīt, kādi ir starptautisko cilvēktiesību pamatprincipi, kāds ANO ieguldījums cilvēktiesību pamatprincipu izveidē un kā ANO palīdz tos īstenot.
Pēc Otrā pasaules kara tika izveidota ANO un arī jēdziens „cilvēktiesības”. Šis jēdziens gan netiek definēts jau statūtos, taču 1948. gadā pieņemtā ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija ietver detalizētu cilvēktiesību uzskaitījumu. Deklarācija tika pieņemta samērā īsā laika posmā (aptuveni gads) tieši pirms Aukstā kara sākuma. Lai arī sākumā tai nebija pienākuma rakstura, tā vēlāk kļuva par ANO galveno avotu visām turpmākajām darbībām cilvēktiesību attīstīšanā. Lielākā daļa no deklarācijā minētajām tiesībām tika tālā izstrādātas Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām.1 Abi šie pakti ir saistoši to parakstījušajām dalībvalstīm. …