Referāta mērķis ir problēmas apzināšana un datu analīze par policijas darbībā pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, to iemeslu analīze. Referāta uzdevums ir piedāvāt risinājumus cilvēktiesību pārkāpumu novēršanā.
Referāta tēma par Cilvēktiesību principu ievērošanu policijas darbā ir ļoti plaša un aktuāla, jo policija kā tiesībsargāšanas institūcija ir visas sabiedrības paaugstinātas uzmanības centrā. No policijas tiek prasīta strikta likumu ievērošana, ikviens dienestā pieļautais pārkāpums sabiedrībā tiek uztverts saasināti. Atsevišķos gadījumos izskan informācija par kliedzošiem cilvēktiesību pārkāpumiem, ko pieļāvusi policija attiecībā pret indivīdu, sabiedrībā radot negatīvu nostāju pret policijas darbību kopumā, taču, nereti pārbaudot lietas apstākļus, fakti neapstiprinās un lieta tiek izbeigta. Tā kā informācija par šķietamo cilvēktiesību pārkāpumu presē izskan ar visiem komentāriem, bet atsaukums tai neseko, sabiedrības viedoklis par policiju paliek nemainīgi negatīvs.
1998. gada 15. oktobrī tika pieņemti grozījumi Satversmē, kas to papildināja ar jaunu nodaļu- „Cilvēka pamattiesības”, tādējādi nostiprinot cilvēktiesību aizsardzību konstitucionālā līmenī. Latvija ir atzinusi par sev saistošiem vairākus būtiskus starptautisko tiesību dokumentus cilvēktiesību jomā. Tā 1997. gada 27. jūnijā attiecībā uz Latviju stājās spēkā 1950. gada Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija un tās protokoli. Latvija ir arī atzinusi Eiropas Cilvēktiesību tiesas kompetenci saņemt un izskatīt sūdzības par iespējamiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latvijā. Kopš 1992. gada 14. maija Latvijai ir saistoša ANO 1984. gada 10. decembra konvencija pret spīdzināšanu un citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cilvēka cieņu pazemojošu apiešanos. 1997.gada decembrī tika ratificēta arī Eiropas Padomes 1987. gada konvencija par spīdzināšanas un necilvēcīgas un cilvēka cieņu pazemojošas rīcības vai soda novēršanu.…
