Cilvēktiesību rašanās pirmsākumi
Cilvēktiesību idejas sākotne nav meklējama konkrētos dokumentos, bet drīzāk gan filozofu traktātos, tādējādi cilvēktiesību vēsturi veido atsevišķas idejas, kas vēlāk tika izstrādātas arī konkrētās valstu deklarācijās. Senākie rakstītie avoti, kuros skarti cilvēktiesību, pienākuma un atbildības jautājumi, tapuši jau pirms antīkā laikmetā, piemēram, Indiešu vēdas, Babilonijas Hammurapi kodekss, Bībele, Korāns un Konfūcija krājums. Cilvēka tiesību pirmsākumi ir atrodami dažādu reliģisko, filozofisko un ētisko mācību vēsturē, sākot no senseniem laikiem. Tā, visās pasaules reliģijās – budismā, judaismā, kristiānismā, musulmanismā, daocismā – izteikta ideja “nerīkojies ar citu cilvēku tā, kā tu negribi, lai rīkotos ar tevi”. Šīs izteiciens ir populārs arī mūsdienās un daudzi seko šai domai. Viena no senākajām cilvēktiesību pazīmēm ir patvaļīgas slepkavības aizliegums. Arī Vecajā derībā tiesības uz dzīvību izteiktas bauslī aizlieguma formā: „Tev nebūs nokaut ”. Savukārt Manu likumu 3. nodaļā atrodama savstarpējās iecietības doma, ka „Pāri nav darāms nedz tādam, kuram trūkst vai arī ir lieks kāds no locekļiem, nedz arī nemācītiem vai veciem, vai neglītiem, nabagiem vai arī zemākās kārtas”. Jūdu likumos atrodama tradīcija dod patvērumu baznīcās un sinagogās un nevainīguma prezumpcija.
Pirmie cilvēktiesību un demokrātisko ideju principi meklējami sengrieķu un romiešu domātāju darbos. Tie aizsākās ar cilvēka vērtības apzināšanu, tiesību būtības izzināšanu, taisnīguma jēdziena apcerējumiem. Tieši grieķu un romiešu filosofi bija pirmie, kas precīzi noformulēja tiesību kompleksa idejas, kuras cilvēks iegūst no dzimšanas.
1.1. Cilvēktiesības senajā Grieķijā
Grieķi ir pirmā tauta pasaules vēsturē, kuri izveidoja demokrātiju – pārvaldes formu, kur brīvi pilsoņi valda paši pār sevi. Tā bija valsts forma bez valdnieka – antīkā republika.
…