Cilvēktiesību aizsardzības mehānismi Latvijā

Iesniedzējs sūdzas, ka viņam atņemta brīvība, pārkāpjot Konvencijas 5. panta 1. punkta prasības, kas, ciktāl attiecināmas uz konkrēto lietu, paredz:
1. Ikvienam cilvēkam ir tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību. Nevienam nedrīkst atņemt brīvību, izņemot sekojošos gadījumos un likumā noteiktā kārtībā:
c) ja kāda persona tiek likumīgi arestēta vai aizturēta ar nolūku nodot viņu kompetentām tiesībaizsardzības iestādēm, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šī persona ir pārkāpusi likumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatīt par nepieciešamu aizkavēt viņu izdarīt likumpārkāpumu [..].” Tiesa secina, ka minētā sūdzība nav acīmredzami nepamatota Konvencijas 35. panta 3. punkta a) apakšpunkta izpratnē. Tāpat nav arī citu iemeslu, lai to noraidītu kā nepieņemamu. Tāpēc tā jāatzīst par pieņemamu.
Eiropas Cilvēktiesību Tiesa atzīst sūdzību par Konvencijas 5. panta 1. punkta pārkāpumu par pieņemamu, bet iesniegumu pārējā daļā par nepieņemamu, tāpat nolemj ka nav noticis Konvencijas 5. panta 1. punkta pārkāpums attiecībā uz iesniedzēja aizturēšanu un sākotnējā apcietinājuma piemērošanu. Kā arī nolemj, ka noticis Konvencijas 5. panta 1. punkta pārkāpums attiecībā uz iesniedzēja apcietinājumu vismaz laika posmā no 2010. gada 12. novembra līdz 2011. gada 8. augustam.
Eiropas Cilvēktiesību Tiesa nolemj ka:
a) atbildētājai Valstij triju mēnešu laikā no dienas, kad spriedums saskaņā ar Konvencijas 44. panta 2. punktu ir kļuvis galīgs, jāizmaksā iesniedzējam 3 000 eiro kā kompensāciju par morālo kaitējumu, pieskaitot jebkurus ieturamos nodokļus.
…