Šeit vēl var pieminēt kratīšanu žurnālistes Ilzes Naglas, kura bija kontaktējusies ar šo Neo. Valdība savu netīrās veļas publiskošanu mēģina noslēpt, bet ne tā klusām. Žurnālsti ir pakļauti visvairāk dažādām briesmām, jo viņu informatori sniedz informāciju, kas var kompromitēt kādu amatpersonu un šī amatpersona darīs visu, lai iegūtu informāciju, kas var kaitēt. Latvijas Republikas Satversmē VIII nodaļā cilvēka pamattiesībās 100.pantā ir rakstīts, ka ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību, kas ietver tiesības brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, paust savus uzskatus. Cenzūra ir aizliegta. Tomēr par tīru vārda brīvību mēs nevaram runāt, jo var dabūt ietekmīgus ienaidniekus.
Galvenais ar ko vajadzētu strādāt, lai kaut kas uzlabotos šajā situācijā, ir politiķu atklātība pret tautu. Viņiem ir jāmēģina pretoties kārdinājumiem iedzīvoties uz tautas rēķina, nebūt korumpētiem. Vajag ar savu rīcību pierādīt, ka tev ir svarīgi palīdzēt tautai visos laikos. Ir jābūt atklātam par visām tēmām, pat ja tās nav patīkamākās. Jārāda piemērs pārējiem – es palīdzu valsts attīstībā, neesmu ņēmis “kukuļus”, valsts grūtajos laikos iztiek ar mazāku algu tāpat kā pārējie, ja parāda labu priekšstatu no politiķu puses, tad arī tauta sapratīs, ka valsts nav tie tur augšā sēdošie, bet gan arī mēs visi pārējie.
Secinājumi
1. Likumos ierakstītā cilvēktiesību būtība šodienas situācijai neatbilst, jo ir daudzi pārkāpumi.
2. Daudzi pārkāpumi veidojas no tā, ka cilvēks citu tiesības diskriminē.
3. Pozitīvais ir tas, ka par dažādām situācijām, kur tiek pārkāptas cilvēktiesības, cilvēki neklusē, bet aizstāv tās.
4. Atbildīga amata pārstāvji bieži aizmirst par to, ka ir jāievēro citu cilvēku tiesības.
5. Situācija cilvēktiesību jomā varētu uzlaboties, ja politiķi būtu “caurspīdīgi”.
…
