Tēmas aktualitāti pamato tas, ka cilvēktiesību aizsardzības mehānismiem mūsdienu nestabilajos politiskajos apstākļos, ir svarīga nozīme un tādēļ svarīgs ir arī mehānisms ar kura palīdzību cilvēktiesības Latvijā tiek aizsargātas. Cilvēktiesībām kā vienam no tiesību kompleksiem ir piešķirts likuma rangs Latvijas tiesību sistēmā. Uz cilvēktiesībām attiecas visi tie principi, kuri nosaka likumu savstarpējās attiecības (2).
Satversme atzīst cilvēktiesību aizsardzību kā vienu no valsts pamatpienākumiem un nosaka, kādā veidā šis pienākums tiks realizēts (5).
Katram indivīdam ir svarīgi, lai viņš zinātu savas tiesības (90.pants: “Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības”) un varētu saprast, kādā veidā šīs tiesības valsts var aizsargāt un aizsargā.
Cilvēktiesību nodrošināšanai ir nepieciešams mehānisms, ar kura palīdzību persona varētu panākt savu aizskarto tiesību ievērošanu. Ja tāda mehānisma nav, tad gan starptautiskajos, gan nacionālajos cilvēktiesību dokumentos paredzētais tiesību katalogs patiesībā ir bez reāla seguma, respektīvi, tas ir deklaratīvs un netiek ievērots, tā pārkāpšanas gadījumos nekāda adekvāta reakcija no tiesību aizsardzības institūciju puses neseko. Valstī ir jābūt precīzai sistēmai, ar kuras palīdzību indivīds var aizstāvēt savas aizskartās cilvēktiesības, turklāt šai sistēmai ir jābūt brīvi pieejamai jebkurai iedzīvotāju kategorijai neatkarīgi no personas mantiskā vai sociālā stāvokļa un citiem faktoriem.
Pētījuma objekts: Tiesības
Pētījuma priekšmets: Cilvēktiesības
Mērķis: Izpētīt cilvēktiesības un analizēt to izpausmi Latvijā, Eiropā.
Hipotēze: Ja cilvēks zinās savas cilvēktiesības, tad :
1.varēs tās izmantot savā labā;
2.būs daudz vairāk iespēju tās izmantot un aizstāvēt.…
