4.1 Raksturojiet cilvēktiesību juridiskā regulējuma pilnveidošanās nozīmīgākos aspektus mūsdienās.
Visā pasaulē aizvien lielāku lomu tiesību sistēmā ieņem cilvēktiesības. To attīstība ir gājusi ļoti ilgu ceļu.
20. gs cilvēktiesībām tika piešķirta pavisam cita kvalitāte. Par tām sāka runāt un spriest visas pasaules apmērā. Modernās starptautiskā cilvēktiesības sāka veidoties pēc otrā pasaules kara. Cilvēktiesības universāli tika akceptētas tikai pēc otrā pasaules kara. To attīstību var izskaidrot ar milzīgiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Kārš bija ļoti ietekmējis cilvēktiesības, nacistu režīms ar savu genocīdu palīdzēja apzinātu vajadzību lai varētu ierobežot valsts varu.
Pēc kara tika izveidota ANO ( Apvienoto Nāciju Organizācija), kas 1848 gadā pieņēma ANO vispārējo cilvēktiesību deklarāciju, kas pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un solidārās tiesības padarīja par universāliem standartiem visā pasaulē. Šī deklarācija lielā mērā turpināja 1789. gada Franču deklarācijas ideju – visas deklarācijas pamatā ir universālisma ideja. Bet šeit rodas viens jautājums vai cilvēktiesības vajadzētu uzspiest kultūrai, kura tās nepazīst un kāpēc šīs tiesības neatteicas uz tādiem pašiem cilvēkiem citos kontinentos. Neapšaubāmi, ka deklarācija nosaka minimālo standartu.
Deklarāciju sagatavot tika uzdots ANO cilvēktiesību komisijai. 1948. gadā Cilvēktiesību komisija pieņēma deklarācijas projektu un Iesniedza to tālāk ANO Ģenerālās asamblejas Ekonomiskai un sociālajai padomei. Deklarācija tika pieņemta 1948. gada 10.decembrī Parīzē. Lai gan deklarācijai sākotnēji nebija pienākuma rakstura ANO tā kļuva par galveno avotu visām turpmākajām darbībām cilvēktiesību attīstīšanai. Lai deklarācija varētu pilnvērtīgi darboties bija jāizstrādā deklarācija nedaudz sīkāk.
Tā, lūk, 1966 gadā Starptautiskajā paktā „Par pilsoniskām un politiskām tiesībām” un Starptautiskajā paktā par „ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām” kas kopā ar deklarāciju veidoja starptautisko cilvēktiesību hartu.…